Atbilstības deklarācijas un apliecinoša dokumentācija materiāliem un produktiem, kas nonāk saskarē ar pārtiku.

Saskaņā ar Regulu 10/2011 par plastmasas materiāliem un izstrādājumiem, kas nonāk saskarē ar pārtikas produktiem, uzņēmēji, kas piegādā vielas, starpproduktus vai galaproduktus (izņemot mazumtirdzniecības posmu), ir jāizsniedz atbilstības deklarācija. Papildus atbilstības deklarācijas izsniedzēja uzņēmuma identifikācijas datiem un adresei tajā jāiekļauj arī:

·        plastmasas materiālu un izstrādājumu identifikācija;

·        deklarācijas datums; apstiprinājums, ka plastmasas materiāli un izstrādājumi atbilst pamatreglamenta prasībām; un

·        ja tiek izmantota funkcionālā barjera, apstiprinājums, ka tā atbilst attiecīgajām prasībām.

DoC jāiekļauj arī „atbilstoša informācija” par vielām, kas izmantotas plastmasas materiālos un izstrādājumos vai to sadalīšanās produktos, ņemot vērā noteiktos ierobežojumus/specifikācijas; divkārša lietojuma piedevas, kas ir ierobežotas pārtikas produktos; un specifikācijas attiecībā uz materiāla lietošanu (piemēram, pārtikas produktu veidi, temperatūra, laiks, pH).

Astotais grozījums precizē, ka DoC jāiekļauj lielākais virsmas un tilpuma attiecība, kam ir noteikta atbilstība saskaņā ar Regulas par plastmasu 17. pantu (Migrācijas testu rezultātu izteikšana) un 18. pantu (Migrācijas robežvērtību atbilstības novērtēšanas noteikumi), vai līdzvērtīga informācija.

15. grozījums Plastmasas regulā ieviesa būtiskas izmaiņas prasībās, kas piemērojamas atbilstības deklarācijas saturam plastmasas materiāliem un izstrādājumiem. Plastmasas regulā ar grozījumiem nav definēti termini „starpprodukti” vai „starpprodukcijas”.

Saskaņā ar vadlīnijām „starpprodukti” ir, piemēram, „plastmasas pulveris, granulas vai pārslas (ieskaitot „masterbatch”), prepolimērs, jebkurš pusfabrikāts un izstrādājums, piemēram, plēve, loksne, lamināts utt., kam nepieciešami turpmāki apstrādes/pārformēšanas posmi, lai kļūtu par „gatavu” plastmasas materiālu vai izstrādājumu. Tas ir jebkurš produkts, kas nav pamata ķīmiska viela un vēl nav gatavs plastmasas materiāls vai izstrādājums”.

Šādu starpproduktu ražotājiem jāidentificē un jānorāda to II pielikumā minēto ierobežojumiem pakļauto vielu koncentrācija, kas ir klātesoša „to materiālos”, savās atbilstības deklarācijās (neatkarīgi no tā, vai attiecīgās vielas ir apzināti pievienotas vielas (IAS) vai NIAS). Šai prasībai nav izņēmumu. Pārstrādes materiālu ražotājiem jāidentificē arī vielas, kuru genotoksicitāte nav izslēgta to atbilstības deklarācijā, ja konkrētā vielas migrācija var pārsniegt 0,00015 mg/kg pārtikas vai pārtikas imitatora no galīgā plastmasas materiāla vai izstrādājuma. Šī prasība par šādu vielu atklāšanu īpaši aktualizē komercnoslēpuma aizsardzības jautājumu. Mēs saprotam, ka rūpniecības nozares paustās bažas šajā sakarā varētu tikt ņemtas vērā 16. grozījumā, lai gan tas vēl ir jānoskaidro. Lūdzu, ņemiet vērā, ka šīs atklāšanas saistības stāsies spēkā pēc pārejas perioda, kas noteikts 15. grozījumā.

EK ir izdevusi Savienības vadlīnijas, kurās aplūkoti:

·        DoC mērķis;

·        DoC plastmasas materiāliem un izstrādājumiem, to ražošanas starpproduktiem un vielām, kas paredzētas šo plastmasas materiālu un izstrādājumu ražošanai; un

·        atbilstoša informācija par neplastmasas starpproduktiem, piemēram, pārklājumiem, līmēm un tintēm, kas kļūst par plastmasas materiālu un izstrādājumu sastāvdaļu. Šajās Savienības vadlīnijās ir arī definēti vairāki termini, kas nav definēti plastmasas regulā, tostarp „ķīmiska viela”, „starpprodukts, kas nav plastmasa” un „galaprodukts”, papildus paskaidrojumiem par dažādu operatoru pienākumiem saistībā ar to DoC.

Vadlīnijās norādīts, ka visi uzņēmēji ķēdē, sākot no tīro vielu piegādātājiem, dala atbildību par gatavā izstrādājuma atbilstību. Tas ietver atbilstības nodrošināšanu atbilstošai ražošanas praksei (GMP) visam ražošanas procesam, izņemot izejvielu ražošanu. Vispārīgi atbrīvojumi no atbildības bez pilnīgas materiāla sastāva atklāšanas nav pieļaujami, un atbilstības nodrošināšanas darbs jāveic „cik vien iespējams augstāk ražošanas ķēdē”, lai izvairītos no dublēšanās. Vadlīnijās arī norādīts, ka uzņēmējs, kas ievada vielu produktā (t. i., izejvielā, starpproduktā), kas paredzēts saskarei ar pārtikas produktiem, ir atbildīgs par šo vielu, tostarp vielas piemaisījumiem un jebkādiem reakcijas produktiem, kas var veidoties visā ražošanas procesā.

Saskaņā ar plastmasas regulu operatoriem ir jāglabā apliecinošie dokumenti, lai apstiprinātu savu atbilstības deklarāciju. Šādi apliecinošie dokumenti pēc pieprasījuma ir jāiesniedz uzraudzības iestādēm. Tie nav obligāti jāiesniedz turpmākiem klientiem. Protams, operatori var pieņemt lēmumu par savas apliecinošās dokumentācijas, piemēram, migrācijas testu ziņojumu un citu pierādījumu, kas apstiprina to atbilstības secinājumu, nodošanu, bet šāda nodošana nav obligāta saskaņā ar plastmasas regulas prasībām.

2017. gadā EK veica “Pārbaudi par atbilstības dokumentācijas izmantošanu oficiālajā kontrolē un piegādes ķēdē”. Lai gan šīs pārbaudes secinājumi nav publicēti, EK un dalībvalstis ir vairākkārt norādījušas, ka kopumā DoC bieži ir nepilnīgi. Tas tika uzsvērts arī dalībvalstu 2017. un 2018. gada ziņojumos, kas publicēti pēc revīzijām un faktu vākšanas misijām saistībā ar oficiālo kontroli pār TCM. Turklāt EK pasūtītajā pētījumā, kas veikts, lai atbalstītu TSM tiesību aktu novērtējumu, secināts, ka DoC neveicina TSM brīvu apriti ES tirgū, jo:

·        Deklarācijām par atbilstību nav kvalitātes kritēriju,

·     to izsekošana ir apgrūtināta un

·        tie nav nepieciešami neharmonizētiem TSM. Rezultātā EK sāka darbu pie DoC regulas parauga projekta. Tomēr nav skaidrs, vai tas tiks piemērots visiem TSM vai tikai plastmasas TSM, un kad tas tiks pieņemts.