Map WEB

Iepakojumā tiek izmantoti dažādi materiāli. Pastāv milzīgs daudzums dažādu polimēru, tāpēc tos izmanto visdažādākajiem mērķiem. Papildus polimēriem daudzslāņu iepakojumā tiek izmantoti, piemēram, metāli un kartons.

 

Labas aizsardzības īpašības ir svarīgākās prasības, kas tiek izvirzītas pārtikas produktu iepakojumam. Polimēru aizsardzības īpašības ietekmē, piemēram, to kristāliskums un polaritāte. Kristāliskais augstas blīvuma polietilēns un polipropilēns piemīt labām aizsardzības īpašībām pret mitrumu.

 

Polāriem polimēriem, piemēram, etilēnvinilspirtam, piemīt labas aizsardzības īpašības pret skābekli.

Augstas blīvuma polietilēns ir kristāliskāks nekā zemas blīvuma polietilēns, tāpēc tauki vieglāk iekļūst caur zemas blīvuma polietilēnu. Ja polimērs ir polārs, tam piemīt labāka izturība pret tauku iekļūšanu.

 

Polaru polimēru piemēri ir poliamīds un polietilēntereftalāts.

Papildus polimēriem nepieciešamās aizsardzības īpašības var nodrošināt ar metālu palīdzību. Piemēram, metalizētas plēves vai alumīnija folija necaurlaida mitrumu un skābekli. Tās var izmantot arī, lai novērstu gaismas iekļūšanu uz produktu.

 

Daudzslāņu iepakojumā, tāpat kā elastīgajā iepakojumā, iekšējā slāņa galvenais uzdevums ir nodrošināt metinājamību. Polimēri ar zemu kušanas temperatūru visbiežāk ir labi materiāli termiskai metināšanai. Jo zemāka ir materiāla kušanas temperatūra, jo zemākā temperatūrā materiāls sāk metināties. Piemēram, zemas blīvuma polietilēnam un lineārajam zemas blīvuma polietilēnam ir zema kušanas temperatūra, tāpēc tie ir labi materiāli metināšanai.

 

Daudzslāņu iepakojumos dažādi materiāli ne vienmēr veido savstarpēju saķeri. Šim nolūkam var izmantot laminēšanas līmes un līmes plastmasas. Laminēšanas līmes izmanto laminēšanā, lai savienotu slāņus vienu ar otru.

Laminēšanas līme var būt uz ūdens vai šķīdinātāja bāzes vai nesaturēt šķīdinātājus. Pastāv arī dažādi līmlastikas veidi, piemēram, polietilēnu var izmantot kā līmlastiku daudzslāņu iepakojumā. Pareizo līmplasta vai laminēšanas līmes veidu jāizvēlas atkarībā no materiāliem un ražošanas veida.

 

Materiāla izvēli ietekmē arī prasības attiecībā uz iepakojuma izskatu. Izvēloties materiālu, kas atbilst prasībām attiecībā uz iepakojuma izskatu, ir svarīgi, lai materiālam būtu arī citas nepieciešamās īpašības. Piemēram, ja iepakojumam nepieciešamas labas aizsardzības īpašības un vienlaikus vēlams, lai iepakojums būtu caurspīdīgs, kā iepakojuma materiālu var izvēlēties polivinilidenhlorīdu.

 

Poliolefīni, piemēram, polietilēns un polipropilēns, tiek plaši izmantoti dažādās iepakojuma rūpniecības jomās. Poliolefīnu īpašības ir atkarīgas no monomēriem un polimerizācijas mehānisma, kas ietekmē to kristāliskumu un molekulmasu. Poliolefīniem piemīt labas aizsardzības īpašības pret ūdens tvaika iekļūšanu, t. i., ūdens tvaika pārneses ātrums caur poliolefīniem ir zems. Turklāt poliolefīni ir pārstrādājami.

 

Kartons un papīrs tiek izmantoti dažādu veidu iepakojumu ražošanā. Papīra bāzes iepakojuma izmantošana ir ierobežota tā slabo aizsardzības īpašību dēļ, piemēram, pret mitrumu. Papīra bāzes materiālu aizsardzības īpašības var uzlabot ar papildu apstrādi. Kartonu var laminēt, piemēram, ar alumīnija foliju, vai pārklāt ar ekstrūzijas metodi ar plastmasu, piemēram, polietilēnu.

 

Kartonu izmanto, jo īpaši, dažādās šķidrumu iepakojumos, piemēram, piena maisiņos. Pateicoties kartonam, šķidrumu iepakojums iegūst raksturīgu struktūru un nepieciešamo izturību. Turklāt uz kartona var uzdrukāt informāciju, kas nepieciešama iepakojumam.

 

Iepakojumā var izmantot arī bioplastmasu. Terminam „bioplastmasa” var būt dažādas nozīmes. Ar bioplastmasu var saprast bioloģiski noārdāmu plastmasu, kas var būt bioloģiskas vai naftas izcelsmes. Bioplastmasa var nozīmēt arī bioloģiskas izcelsmes plastmasu, kas tomēr nav bioloģiski noārdāma. Turklāt šis termins var nozīmēt plastmasu, kas ir gan bioloģiskas, gan naftas izcelsmes.

 

Piemēri bioplastmasām, ko izmanto iepakojumā, ir polilaktīds un polietilēn-nifuranoāts. Izmantojot bioplastmasu, var panākt tādas pašas labas iepakojuma īpašības kā ar tradicionālo plastmasu. Piemēram, PEF ir zema caurlaidība skābeklim un oglekļa dioksīdam, tādēļ no šī materiāla izgatavots iepakojums nodrošina ilgāku produkta glabāšanas laiku nekā PET.

 

Visa pārtikas produktiem paredzētā iepakojuma, kura sastāvā ir plastmasa, ir pakļauta Regulas (ES) Nr. 10/2011 prasībām par plastmasas materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem.