Galvenās izmaiņas Regulā 2023/1230 par mašīnām un mehānismiem.
Lielākā izmaiņa Mašīnbūves regulā attiecas uz tās juridisko statusu, jo no 2027. gada 20. janvāra tā kļūs par tieši piemērojamu tiesību aktu visās ES dalībvalstīs.
Viena no galvenajām izmaiņām Mašīnbūves regulā ir tās juridiskās formas maiņa no direktīvas uz regulu. Iepriekšējā Mašīnbūves direktīva 2006/42/EK prasīja transponēšanu valstu tiesību aktos, kas dažkārt izraisīja atšķirīgas interpretācijas un piemērošanas praksi dalībvalstīs.
Šī izmaiņa samazina administratīvo slogu un padara regulu uzņēmumiem paredzamāku.
Mašīnbūves regulā ir ieviests jauns jēdziens „būtiska izmaiņa”, kas nozīmē mašīnas fizisku vai digitālu izmaiņu, kura nav plānota un nav paredzēta sākotnējā ražotāja. Šis jēdziens attiecas arī uz trūkumiem, kas ietekmē mašīnas drošību, radot jaunus apdraudējumus vai palielinot novēršamus riskus.
Izmaiņas attiecas arī uz drošības komponentiem, jo iepriekš tika runāts par fiziskām drošības ierīcēm, piemēram, avārijas izslēgšanas slēdžiem un aizsardzības relejiem. Pēc regulas atjaunināšanas tā aptvers programmatūru, kas tieši ietekmē mašīnas drošības funkcijas.
Mašīnbūves regula ir sadalīta deviņās galvenajās nodaļās un vienpadsmit pielikumos, no kuriem katrs ir veltīts principiem, kas saistīti ar mašīnu drošību un atbilstību prasībām.
I pielikums attiecas uz augsta riska mašīnu sarakstu, savukārt III pielikums par galvenajām darba aizsardzības un drošības prasībām ir atjaunināts, ņemot vērā mūsdienu tehnoloģiju straujo attīstību.
Regulā ir uzsvērta digitalizācijas un kiberdrošības ietekme uz mašīnu drošību. Ražotājam ir pienākums nodrošināt programmatūras, vadības sistēmu un mašīnu attālo savienojumu aizsardzību pret neatļautu piekļuvi, t. i., pret tā saukto ļaunprātīgu izmantošanu no trešo personu puses, ja kiberuzbrukums vai apzināta programmatūras modifikācija var izraisīt bīstamas sekas.
Tika veiktas izmaiņas kiberdrošības standartos, kas ļāva izveidot vienotāku sistēmu, kas atbilst mūsdienu rūpniecības apstākļu prasībām.
Mašīnbūves regula attiecas arī uz ekonomisko dalībnieku pienākumiem uzlabot produktu drošības efektivitāti un tirgus uzraudzību. Ražotājiem, importētājiem un izplatītājiem informācija par piegādes ķēdi jāglabā vismaz desmit gadus, un tiem ir pienākums pēc iestāžu pieprasījuma sniegt nepieciešamo informāciju. Tas ir paredzēts, lai nodrošinātu produktu izsekojamību un atvieglotu potenciālo drošības trūkumu uzraudzību.
Ražotāji ir atbildīgi par to, lai ekspluatācijas instrukcijas, marķējums un citi dokumenti, kas piegādāti kopā ar mašīnu, būtu aktuāli un pieejami visās tirgus zonu oficiālajās valodās. Ekspluatācijas instrukciju un citu dokumentu pieejamība dažādās valodās veicina mašīnu drošu lietošanu un samazina pārpratumu iespējamību starptautiskajā tirdzniecībā.
Lietošanas instrukciju un tehniskās dokumentācijas sniegšana digitālā formātā atvieglo ražotāju darbu, jo samazina papīra dokumentācijas izmantošanu un nodrošina instrukciju elastīgu atjaunināšanu.
Mašīnas vai izstrādājuma lietotājam joprojām ir tiesības pieprasīt lietošanas instrukcijas papīra versiju, par kuras piegādi lietotājam nav jāmaksā.
Lietošanas instrukciju var sniegt elektroniskā formātā, ja tā ir viegli pieejama lietotājam. Digitālā dokumentācija ļauj ražotājiem pastāvīgi atjaunināt instrukcijas un citu informāciju, kā arī uzlabot to pieejamību dažādās valodās tirgū.
Lietošanas instrukcijā arī jānorāda, ka, ja iekārta var radīt nejonizējošu starojumu vai kaitīgas emisijas, ir jāsniedz atbilstoša tehniskā informācija.
