Pārtikas iepakojums, Japāna.
Japānā materiāli, kas nonāk saskarē ar pārtikas produktiem, tiek regulēti ar valsts tiesību aktiem, kā arī ar nozares brīvprātīgajiem noteikumiem. 1947. gadā pieņemtais Pārtikas higiēnas likums regulē pārtikas produktus, pārtikas piedevas, iekārtas un iepakojumus/konteineri, kā arī pieļauj papildu specifikācijas. To atbalsta Pamatlikums par pārtikas produktu drošību. Turklāt Veselības, darba un sociālās labklājības ministrijas (MHLW) paziņojums Nr. 370 nosaka specifikācijas un standartus pārtikas produktiem, pārtikas piedevām un citiem materiāliem. Papildus pārtikas materiālu regulējumam Japānas regulējumā ir iekļauts pants, kas uzliek ražotājiem atbildību par kaitējumu, ko rada viņu vielas, pat ja tie ievēro likumdošanu (Pārtikas higiēnas noteikumi, 1. nodaļa, 16. pants). Katram uzņēmumam pārtikas produktu iepakojuma piegādes ķēdē ir jādalās ar informāciju par atbilstību ar turpmākiem lietotājiem (Pārtikas produktu sanitārijas likums, 52.–53. pants).
Tiesību aktos ir arī noteikti noteikumi, saskaņā ar kuriem veic migrācijas testēšanu, lai pārliecinātos, ka izstrādājums atbilst specifikācijām. Tādējādi metāla bundžām, stikla/keramikas/emaljas izstrādājumiem, gumijas un polimēru izstrādājumiem ir standarti konkrētiem materiāliem, un tos papildina specifikācijas 15 konkrētām sveķēm. Tajā arī noteikti ierobežojumi dažām piesārņojošām vielām, piemēram, svinam, antimona un polivinilhlorīdam (PVC), kas satur bis (2-etilheksil) ftalātu (Pārtikas higiēnas likums, 1. nodaļa, 17.3.2.1. pants). Piena produktiem un produktiem, kas izgatavoti no tiem, piemēro īpašus noteikumus (Dekrēts par specifikācijām un standartiem pienam un piena produktiem, Veselības un labklājības ministrijas rīkojums Nr. 52), jo uzskata, ka tie ir paredzēti neaizsargātām iedzīvotāju grupām, piemēram, zīdaiņiem un veciem cilvēkiem.
2020. gadā saskaņā ar grozījumu Pārtikas higiēnas likumā (18. panta 3. punkts) MHLW publicēja pozitīvo sarakstu ar vielām, kas tiek izmantotas sintētiskajās sveķos trauku, konteineru un iepakojumu ražošanā. Ministrija izveidoja izņēmumu nereģistrētām vielām, kas tika pārdotas vai ražotas Japānā līdz 2020. gadam. Šīs nereģistrētās vielas var palikt Japānas tirgū līdz 2025. gada maijam. 2022. gada martā MHLW neplānoja pagarināt atbrīvojuma periodu. Tomēr viela, kas nav iekļauta sarakstā, tomēr var tikt izmantota, ja tā netiek izmantota trauku, konteineru vai iepakojumu daļā, kas nonāk saskarē ar pārtikas produktiem, vai ja viela nemigrē līdz koncentrācijai, kas pārsniedz 0,01 mg/ml kg pārtikas.
2022. gada aprīlī MHLW publicēja pārstrukturēta pozitīvā saraksta projektu par sintētiskajām sveķēm, kas nonāk saskarē ar pārtikas produktiem. Japāna vienkāršo vielu kategorijas, apvienojot sintētisko polimēru un piedevu tabulas un atsakoties no tabulas sekundārajiem monomēriem. Tā vietā, lai izmantotu esošo vielu iedalījumu, ierosinātajā regulā vielas tiks iedalītas pamatmateriālos vai piedevās, kā arī tiks svītrotas sadaļas par polimēru pēdu monomēriem, neattīrītiem dabīgiem materiāliem, dabīgiem augstmolekulāriem polimēriem, neorganiskām vielām un vielām, ko izmanto pārklājumiem.
Uzņēmumi, kam ir filiāle Japānā, var saņemt brīvprātīgu sertifikātu par atbilstību pozitīvajam sarakstam ar vielām, ko tie izmanto. Ja visas ķīmiskās vielas, kas izmantotas materiālā, atbilst prasībām, uzņēmumi var papildus saņemt sertifikātu par atbilstību pašam materiālam.
Lai gan Japānā nav pozitīvā saraksta ar vielām, kas atļautas citos materiālos, kuri nonāk saskarē ar pārtikas produktiem, brīvprātīgie nozares noteikumi ietver pozitīvo sarakstu ar materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtikas produktiem, tostarp tiem, kas atļauti saskaņā ar ASV Federālo noteikumu krājuma 21. nodaļu, Eiropas Savienības piedevu sarakstu, tās, kas ir atļautas tiešai lietošanai pārtikas produktos, piedevas un vielas, kas uzskaitītas Lielbritānijas, Vācijas, Itālijas, Nīderlandes, Beļģijas un Francijas nacionālajos tiesību aktos. Saskaņā ar šo brīvprātīgo noteikumu var iesniegt informāciju par vielām, ko novērtē rūpnieciskās drošības asociācijas komitejas. Šie standarti tiek plaši ievēroti, un to ievērošanu bieži prasa ražotāji ķēdes galā.
