Jaunās Eiropas Savienības regulas uzraudzības iestādes
Jaunā ES regula pastiprina uzraudzību pār ES ražoto un importēto preču tirgu
Jaunā ES regula nodrošina pamatu pastiprinātai uzraudzībai pār noteiktu produktu tirgu, kas ražoti Eiropas Savienībā un importēti tajā.
Saskaņā ar Eiropas statistiku, daudzi nedroši, prasībām neatbilstoši produkti, kas ievesti no trešām valstīm, joprojām tiek pārdoti ES. Uzskata, ka neatbilstoši produkti, ko piegādā ražotāji ārpus Eiropas Savienības, apdraud patērētājus un rada Eiropas uzņēmumiem nelabvēlīgu konkurences situāciju. Jaunais ES likums, Regula 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību, kas publicēta Oficiālajā Vēstnesī 2019. gada 25. jūnijā, ir vērsts uz šīs problēmas risināšanu. Tas nosaka procedūras ekonomikas dalībniekiem, nodrošina uzticamu tirgus uzraudzību attiecībā uz produktiem, uz kuriem attiecas Kopienas tiesību akti, un nodrošina kontroli pār produktiem, kas nonāk Eiropas Savienības tirgū.
Regulas mērķis ir izveidot taisnīgāku iekšējo tirgu precēm, vienmērīgi attīstot sadarbību starp valstu tirgus uzraudzības iestādēm. Šāda sadarbība ietvers informācijas apmaiņu par produktiem, kas neatbilst prasībām, starp valstu iestādēm, kuras var veikt efektīvus pasākumus pret neatbilstošiem produktiem. Regula arī palīdzēs valstu iestādēm uzlabot produktu kontroli ES robežās.
Preču ražotājiem, kuras tiek importētas ES, jāņem vērā uzraudzības pastiprināšana un tiesībaizsardzības mehānismu stiprināšana saskaņā ar jauno regulu.
Attiecībā uz produktiem, kas tiek eksportēti uz ES no trešām valstīm, importētājam ir jāpārbauda visas atbilstības deklarācijas vai tehniskā dokumentācija, kas saistīta ar produktu, jāuzglabā šie materiāli un pēc pamatota pieprasījuma jāsniedz tos uzraudzības iestādēm.
Importētājs būs atbildīgs arī par sadarbību ar tirgus uzraudzības iestādēm, ja nepieciešams, un par to informēšanu, ja produkts rada risku patērētājiem. Ražotājs, kas nav ES dalībvalsts, var iecelt pilnvaroto pārstāvi, kas reģistrēts ES teritorijā, ar rakstisku pilnvaru, kurš rīkosies tā vārdā saistībā ar noteiktām uzdevumiem attiecībā uz ražotāja pienākumiem. Produktu ražotājiem jāņem vērā, ka uz produkta vai tā iepakojuma jābūt norādītam nosaukumam, preču zīmei un kontaktinformācijai, tostarp importētāja pasta adresei.
Tiek ieviests termins „atbildīgā persona par atbilstību prasībām”.
Regulā tiek aplūkotas arī problēmas, kas saistītas ar elektronisko tirdzniecību un digitālo vidi. Produkti, kas tiek pārdoti internetā, tiks uzskatīti par pieejamiem tirgū, ja pārdošanas piedāvājums ir paredzēts galalietotājiem ES. Lēmums par to, vai piedāvājums ir paredzēts lietotājiem no ES, tiks pieņemts, veicot individuālu analīzi. Ražotāji, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības un eksportē preces uz ES vai pārdod preces internetā, kas potenciāli ir paredzētas galapatērētājiem ES, ir atbildīgi par atbilstoša ekonomiskā operatora, kas atrodas ES, noteikšanu, lai veiktu Regulas noteiktās atbilstošās uzdevumus, un par atbildīgās personas iecelšanu.
Saskaņā ar Regulu dalībvalstis ir atbildīgas par tirgus uzraudzības organizēšanu un īstenošanu un ieceļ tirgus uzraudzības iestādes savā teritorijā. Visiem uzņēmumiem, kas ražo preces importam ES, jāzina, ka tirgus uzraudzības iestādes veiks dokumentu pārbaudes un, ja nepieciešams, fiziskas un laboratorijas pārbaudes, lai nodrošinātu produktu atbilstību. Šīs iestādes, pieņemot lēmumu par to, kādas pārbaudes veikt, uz kuriem produktiem un kādā apjomā, ievēros riska novērtējuma pieeju, ņemot vērā vairākus faktorus, piemēram, iespējamos ar produktu saistītos draudus.
Ja tirgus uzraudzības iestādes konstatē, ka produkts var radīt risku lietotāju veselībai vai drošībai vai neatbilst attiecīgajiem ES tiesību aktiem, iestādes var pieprasīt importētājam veikt atbilstošus un samērīgus korektīvus pasākumus. Korektīvie pasākumi var ietvert produkta atbilstības nodrošināšanu, produkta laišanas tirgū aizliegumu, produkta atsaukšanu un sabiedrības brīdināšanu par risku vai produkta iznīcināšanu.
Jaunā regula arī pastiprinās muitas amatpersonu kontroli, lai novērstu bīstamu produktu pārdošanu Eiropas patērētājiem. Piemēram, tirgus uzraudzības iestādes sniegs muitas amatpersonām informāciju par preču vai importētāju kategorijām, kurās ir konstatēts lielāks neatbilstības risks. Atzīmējot, ka tirgus uzraudzības uzlabošana ES var ietvert informācijas apmaiņu ar trešajām valstīm, regula pilnvaro Komisiju apstiprināt pirmseksporta kontroles, kas saistītas ar produktu, ko trešā valsts veic tieši pirms tā eksportēšanas uz ES, kas ļaus pārbaudīt produkta atbilstību.
Turklāt regulā ir noteikts, ka dalībvalstis un Komisija efektīvāk apmainīsies ar informāciju savā starpā, izmantojot tādus rīkus kā ātrās informācijas apmaiņas sistēma (RAPEX) un Tirgus uzraudzības informācijas un saziņas sistēma (ICSMS). Šie rīki vēl vairāk atvieglo koordināciju starp tirgus uzraudzības iestādēm ES, ļaujot iestādēm, kā arī muitas amatpersonām sazināties savā starpā par bīstamām precēm.
Lielākā daļa regulas noteikumu stāsies spēkā no 2021. gada 16. jūlija, un vairāki noteikumi stāsies spēkā no 2021. gada 1. janvāra, proti, tie, kas attiecas uz tirgus uzraudzības iestāžu koordinācijas tīkla izveidi dalībvalstīs.
