Prasības vielām iepakojumā.
Tirgū laistā iepakojuma izgatavošanai jāizmanto tādi materiāli, kas līdz minimumam samazina iepakojuma materiāla vai jebkuras iepakojuma sastāvdaļas sastāvā esošo vielu, kas rada bažas, klātbūtni un koncentrāciju, tostarp ņemot vērā to klātbūtni emisijās un jebkādās atkritumu apsaimniekošanas rezultātā radušās vielās, piemēram, otrreizējās izejvielās, pelnu vai citiem galīgi iznīcināmiem materiāliem, kā arī ņemot vērā mikroplastmasas nelabvēlīgo ietekmi uz vidi.
Komisija uzrauga vielu, kas rada bažas, klātbūtni iepakojumā un tā sastāvdaļās un vajadzības gadījumā veic atbilstošus turpmākus pasākumus.
Līdz 2026. gada 31. decembrim Komisija ar Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras palīdzību sagatavo ziņojumu par vielu, kas rada bažas, klātbūtni iepakojumā un tā sastāvdaļās, lai noteiktu to negatīvās ietekmes pakāpi uz materiālu atkārtotu izmantošanu un pārstrādi vai ķīmisko drošību. Ziņojumā var uzskaitīt vielas, kas rada bažas un ir sastopamas iepakojumā un tā sastāvdaļās, un norādīt, cik lielā mērā tās var radīt nepieņemamu risku cilvēku veselībai un videi.
Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un 65. pantā minētajai komitejai, izklāstot savus secinājumus, un apsver atbilstošus turpmākus pasākumus, tostarp
- attiecībā uz vielām, kas rada bažas iepakojuma materiālos un kas vispirms ietekmē cilvēku veselību vai vidi, izmantojot Regulas (EK) Nr. 1907/2006 68. panta 1. un 2. punktā minētās procedūras, lai pieņemtu jaunus ierobežojumus;
- attiecībā uz vielām, kas rada bažas un negatīvi ietekmē to materiālu atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, kuros tās ir klātesošas, ierobežojumu noteikšanu kā daļu no pārstrādes kritērijiem saskaņā ar šā regulas 6. panta 4. punktu.
Ja dalībvalsts uzskata, ka viela negatīvi ietekmē tā iepakojuma materiālu atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, kurā tā ir klāt, tai līdz 2025. gada 31. decembrim jāiesniedz šāda informācija Komisijai un Eiropas Ķīmisko vielu aģentūrai un, ja iespējams, jānorāda uz attiecīgajiem riska novērtējumiem vai citiem attiecīgiem datiem.
ES regula par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem — Regula (ES) 2025/40 (PPWR) — nosaka stingrus ilgtspējīgas attīstības standartus, ierobežojot bīstamu ķīmisko vielu saturu, uzliekot par pienākumu izmantot pārstrādātus materiālus un ierobežojot „bažas izraisošas vielas”, lai atbalstītu drošu slēgta cikla ekonomiku.
Regulas galvenās prasības stājas spēkā 2026. gada 12. augustā.
Svina, kadmija, dzīvsudraba un sešvērtīgā hroma kopējā koncentrācija nedrīkst pārsniegt 100 mg/kg nevienā iepakojuma sastāvdaļā.
Ražotājiem ir jāapstiprina robežvērtības, izmantojot tehnisko dokumentāciju saskaņā ar REACH regulas XVII pielikumu un regulu par materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtikas produktiem.
Lai novērstu kaitīgo „mūžīgo ķīmisko vielu” klātbūtni, PPWR aizliedz per- un polifluoroalkilvielu (PFAS) izmantošanu iepakojumos, kas nonāk saskarē ar pārtikas produktiem, sākot no 2026. gada 12. augusta, piemērojot konkrētas robežvērtības:
· Atsevišķā mērķa analīzes robežvērtība: ne vairāk kā 25 ppb (daļas uz miljardu) jebkurai konkrētai, individuāli identificētai PFAS vielai.
· Kopējā mērķa analīzes robežvērtība: ne vairāk kā 250 ppb visām identificētajām PFAS vielām kopā.
· Kopējais organiskā fluora saturs: ne vairāk kā 50 ppm (daļas uz miljonu), kas kalpo kā vispārējs jebkuru PFAS satura rādītājs.
Regula ievieš vispārējus projektēšanas noteikumus, lai risinātu problēmu saistībā ar citām ķīmiskajām vielām, kas var negatīvi ietekmēt cilvēku veselību vai atkritumu pārstrādes sistēmas:
· Uzņēmumiem ir jāminimizē jebkādu „bažas izraisošu vielu” izmantošana, kas negatīvi ietekmē atkritumu apsaimniekošanu, pārstrādes kvalitāti (piemēram, otrreizējās izejvielas) vai izraisa mikroplastmasas izdalīšanos.
· Eiropas Komisija sadarbībā ar Eiropas Ķīmisko vielu aģentūru (ECHA) līdz 2026. gada 31. decembrim publicēs detalizētu ziņojumu, kurā tiks noteiktas citas bīstamas vielas (piemēram, bisfenols A), lai nākotnē varētu ieviest to aizliegumus.
Lai samazinātu izejvielu patēriņu, plastmasas iepakojuma detaļām no 2030. gada 1. janvāra jāietver noteikts minimālais pārstrādātās plastmasas īpatsvars pēc patēriņa:
· 30 % PET pudelēm un citam plastmasas iepakojumam, kas ir jutīgs pret saskari (izņemot zīdaiņu maisījumus vai medicīnas izstrādājumus).
· vismaz 35 % pārstrādāta materiāla nekontaktējošiem plastmasas iepakojumiem.
