Regulation on a framework for the free flow of non-personal data in the European Union
Regula (ES) 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību
Šodien Eiropas Komisija publicēja jaunas vadlīnijas par brīvas nepersonas datu plūsmas mijiedarbību ar ES datu aizsardzības noteikumiem. KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Vadlīnijas par regulu par brīvas nepersonas datu plūsmas sistēmu Eiropas Savienībā
Saskaņā ar vienotā digitālā tirgus stratēģiju jaunā regula par brīvu nepersonas datu plūsmu, kas sākusi darboties dalībvalstīs, ļaus glabāt un apstrādāt datus jebkurā ES vietā bez nepamatotiem ierobežojumiem. Šodienas vadlīnijas ir paredzētas, lai palīdzētu lietotājiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, saprast saikni starp šiem jaunajiem noteikumiem un Vispārīgajiem datu aizsardzības noteikumiem (GDPR), jo īpaši gadījumos, kad datu kopas sastāv gan no personas datiem, gan no nepersonas datiem.
Līdz 2025. gadam ES-27 datu ekonomika, visticamāk, nodrošinās 5,4 % no IKP, kas atbilst 544 miljardiem eiro. Tomēr šis milzīgais potenciāls ir ierobežots, ja dati nevar brīvi pārvietoties. Atceļot ierobežojumus attiecībā uz datu piespiedu lokalizāciju, mēs dodam iespēju vairāk cilvēkiem un uzņēmumiem gūt maksimālu labumu no datiem un to iespējām. Šodienas vadlīnijas sniegs pilnīgu skaidrību par to, kā brīva nepersonas datu plūsma mijiedarbojas ar mūsu stingrajiem personas datu aizsardzības noteikumiem.
Jebkura ekonomika arvien vairāk ir atkarīga no datiem. Pateicoties nepersonas datu brīvas aprites regulējumam un Vispārīgajai datu aizsardzības regulai, mums ir visaptverošs pamats vienotai Eiropas datu telpai un brīvai visu datu apritei Eiropas Savienībā. Šodien publicētās vadlīnijas palīdzēs uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, saprast saikni starp šiem diviem noteikumiem.
Kopā ar Vispārīgajiem datu aizsardzības noteikumiem (GDPR), kas stājās spēkā pirms gada, jaunā regula par nepersonas datu brīvu apriti nodrošina stabilu tiesisko un uzņēmējdarbības vidi datu apstrādei. Jaunā regula aizliedz ES dalībvalstīm pieņemt tiesību aktus, kas nepamatoti liek datus glabāt tikai valsts teritorijā. Tas ir pirmais šāda veida tiesību akts pasaulē. Jaunie noteikumi palielina tiesisko noteiktību un uzņēmumu uzticēšanos, kā arī atvieglo MVU un jaunuzņēmumiem jaunu inovatīvu pakalpojumu izstrādi, labāko datu apstrādes pakalpojumu piedāvājumu izmantošanu iekšējā tirgū un uzņēmējdarbības paplašināšanu pāri robežām.
Šodienas vadlīnijas sniedz praktiskus piemērus, kā noteikumi jāpiemēro, ja uzņēmumi apstrādā datu kopas, kas sastāv gan no personas datiem, gan no personas datiem. Tajās arī izskaidro personas datu un personas datiem nepiemērojamo datu jēdzienus, tostarp jauktas datu kopas; uzskaita datu brīvas pārvietošanas principus un prasības datu lokalizācijas novēršanai saskaņā ar GDPR noteikumiem un nepersonas datu brīvas aprites noteikumiem; un aptver datu pārnesamības jēdzienu saskaņā ar noteikumiem par nepersonas datu brīvu apriti. Vadlīnijas ietver arī divos noteikumos izklāstītās pašregulācijas prasības.
Jaunais nolīgums stājās spēkā vakar, 28. maijā. Kā daļu no jaunajiem noteikumiem Komisijai bija jāpublicē vadlīnijas par mijiedarbību starp šo nolīgumu un Vispārīgo datu aizsardzības regulu (GDPR), jo īpaši attiecībā uz datu kopām, kas sastāv gan no personas datiem, gan nepersonas datiem.
Noteikumi par nepersonas datu brīvu apriti atbilst esošajiem noteikumiem par personas datu brīvu apriti un pārnesamību ES.
Jaunie noteikumi nosaka pamatu datu uzglabāšanai un apstrādei visā ES, novēršot datu lokalizācijas ierobežojumus. Dalībvalstis būs pienākums ziņot Komisijai par jebkādiem atlikušiem vai plānotiem datu lokalizācijas ierobežojumiem, un Komisija savukārt izvērtēs, cik tie ir pamatoti. Abas šīs regulas darbosies kopā, lai nodrošinātu jebkādu datu — gan personas, gan nepersonas — brīvu apriti, tādējādi radot kopēju Eiropas datu telpu. Ja datu kopums ir jaukts, GDPR noteikumi, kas garantē personas datu brīvu apriti, tiks piemēroti personas datu daļai, bet nepersonas datu brīvas aprites princips — nepersonas datu daļai.
Valsts iestādes varēs piekļūt datiem kontroles un uzraudzības nolūkā neatkarīgi no tā, kur tie ir uzglabāti vai apstrādāti ES. Dalībvalstis var piemērot sankcijas lietotājiem, kuri pēc kompetentās iestādes pieprasījuma nepiešķir piekļuvi datiem, kas uzglabāti citā dalībvalstī.
