European Free Trade Association

Eiropas Ekonomikas telpas līguma galvenie elementi

Eiropas Ekonomikas telpas līgums, kas stājās spēkā 1994. gada 1. janvārī, aptver visus Savienības harmonizētos tiesību aktus. Tādējādi saskaņotie ES tiesību akti ir piemērojami tā sauktajām EEZ valstīm, kas piedalās EEZ: Islandei, Lihtenšteinai un Norvēģijai.

EEZ nolīguma mērķis ir izveidot dinamisku un vienotu Eiropas ekonomikas telpu, pamatojoties uz kopējiem noteikumiem un vienlīdzīgiem konkurences nosacījumiem.

EEZ nolīguma nolūkos tiesības un pienākumi, kas noteikti dalībvalstīm vai to valsts iestādēm, uzņēmumiem vai pilsoņiem savstarpējās attiecībās, uzskatāmi par piešķirtiem vai uzliktiem tādā pašā veidā arī EEZ dalībvalstīm, kas piedalās EEZ. Tas garantē, ka EAST dalībvalstis, kas piedalās EEZ, un to ekonomikas dalībnieki bauda tās pašas tiesības un pienākumus, kas ir līdzīgas Eiropas Savienības organizācijām. Jaunās pieejas direktīvas un citi Savienības saskaņošanas tiesību akti ir ieviesti un tiek piemēroti vienādi EAŠ valstīs, kas piedalās EEZ, kā arī dalībvalstīs. Tādējādi visi pamatprincipi, kas piemērojami dalībvalstīm, ir piemērojami arī EAŠ valstīs, kas piedalās EEZ.

EEZ nolīgums tiek pastāvīgi grozīts saskaņā ar EEZ Apvienotā komitejas lēmumiem, ņemot vērā izmaiņas attiecīgajos Savienības tiesību aktos. Lai panāktu un nodrošinātu vienotu nolīguma interpretāciju un piemērošanu, ir izveidota EEZ Tiesa un EEZ Uzraudzības iestāde.

EEZ līgums nodrošina ciešu sadarbību starp Komisiju un EEZ dalībvalstu, kas piedalās EEZ, administrācijām. Komisija rīko neoficiālas apspriedes ar šo valstu ekspertiem tāpat kā ar dalībvalstu ekspertiem. Ir izveidota cieša sadarbība ar komitejām, kas palīdz Komisijai tās darbā. EEPA Padome sanāk reizi divos gados, bet EEPA Apvienotais parlamentārais komiteja un EEPA Konsultatīvā komiteja rīko regulāras sanāksmes. Sertifikātu un testu ziņojumu savstarpēja atzīšana