Vispārīgi noteikumi un specifiskās emisijas robežvērtības metāliem Materiāls saskarē ar pārtiku – FCM.
Metāli un sakausējumi tiek izmantoti pārtikas saskares materiālos (FCM) un izstrādājumos, kas paredzēti pārtikas produktu apstrādei, konteineros un sadzīves priekšmetos, kā arī folijā, ko izmanto pārtikas produktu iepakošanai.
Šie materiāli bieži tiek izmantoti kā aizsargbarjera starp pārtikas produktiem un apkārtējo vidi. Tie bieži tiek pārklāti ar pārklājumu, lai samazinātu jonu izdalīšanos pārtikas produktos.
Metālu joni var izdalīties no materiāliem pārtikas produktos un var būt bīstami patērētāja veselībai, ja to patēriņš pārsniedz TRV – toksikoloģisko atsauces vērtību, vai var nepieņemami mainīt pārtikas produktu sastāvu vai to organoleptiskās īpašības.
Ražojot materiālus un izstrādājumus, kas nonāk saskarē ar pārtikas produktiem, vielas drīkst izmantot tikai pēc riska novērtēšanas, kas ietver piemaisījumu, reakcijas produktu un/vai sadalīšanās produktu izvērtēšanu.
Pārtikas materiālos un izstrādājumos izmantoto vielu drošība jānovērtē saskaņā ar starptautiski atzītiem zinātniskiem riska novērtēšanas principiem un, ja nepieciešams, EFSA vadlīnijām.
Drošības novērtējumos jāņem vērā arī piemaisījumi un zināmas vai paredzamas reakcijas un sadalīšanās produkti.
Riska novērtējums jāpārskata ikreiz, kad tiek veiktas atbilstošas izmaiņas sastāvā vai procesā vai rodas jauni zinātniski vai citi dati.
Vielas var izmantot pārtikas materiālu un izstrādājumu ražošanā saskaņā ar visiem uz tām attiecināmiem ierobežojumiem, ja tās atbilst vienam no šādiem kritērijiem:
tās ir apstiprinājušas kompetentās iestādes attiecīgajās dalībvalstīs saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas oficiāli novērtētu vielu sarakstu izstrādei; vai
to lietošana atbilst ES vai valsts tiesību aktiem, kas attiecas uz konkrētiem materiāliem, vai oficiālām rekomendācijām; vai
to neiekļūšana pārtikas produktos un to piemaisījumu, kā arī zināmu vai paredzamu reakcijas vai sadalīšanās produktu neiekļūšana pārtikas produktos var tikt pierādīta ar analīzes metodi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2017/625 vai attiecīgajos valsts tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām, kas nepārsniedz 0,01 mg/kg.
Šī robežvērtība ir piemērojama savienojumu grupām, ja tās ir strukturāli un toksikoloģiski saistītas, jo īpaši izomēri vai savienojumi ar to pašu atbilstošo funkcionālo grupu.
