Ftalāti, pārtikas iepakojums.
Ftalāti parasti pievieno PVC, lai to mīkstinātu, tāpēc tos sauc arī par plastifikatoriem. Tomēr ir atklāts, ka tie migrē no materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtikas produktiem, kuri nesatur PVC. Ftalātu katalizatori tiek izmantoti arī polipropilēna plastmasas ražošanā. Ftalātu ietekme rada bažas, jo šīs vielas ir saistītas ar reproduktīvās funkcijas traucējumiem, reproduktīvo toksicitāti un toksicitāti sēkliniekos pētījumos ar dzīvniekiem. Cilvēkiem paaugstināts ftalātu līmenis ir saistīts ar nelabvēlīgām sekām veselībai, piemēram, aptaukošanos un vīrišķības pazemināšanos jaundzimušiem zēniem. Tiek uzskatīts, ka galvenais dažu ftalātu (DEHP, DBHP un DIBHP) iedarbības avots ir pārtikas produkti. Ir konstatēts, ka paaugstināts ftalātu līmenis cilvēkiem ir saistīts ar noteiktu pārtikas produktu grupu, jo īpaši tauku produktu, patēriņu, jo ftalāti ir lipofīli.
No 2008. gada jūlija Eiropas Komisija ir ierobežojusi ftalātu izmantošanu plastmasas materiālos, kas nonāk saskarē ar pārtikas produktiem. 2008./2009. gada kontroles kampaņas laikā Dānijā tika ņemti paraugi dažādiem iepakojuma materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtikas produktiem, un analizēti uz ftalātu klātbūtni (oriģinālais pētījums). Tika konstatēts, ka lielākā daļa ftalātu migrē no stikla burku vākiem, kas ražoti ārpus ES, taču nākamajā pētījumā gadu vēlāk ftalāti vākos netika konstatēti. Citi ftalātu avoti bija vienreizlietojamās plastmasas cimdi (sabiedriskajai ēdināšanai), konveijera lentes un plastmasas tūbiņas šķidriem pārtikas produktiem (piemēram, pienam). Ftalātu līmenis šajās citās produktu grupās turpmākajos paraugu ņemšanas gadījumos tik izteikti nesamazinājās, un neatbilstoši produkti joprojām var būt pieejami tirgū.
Itālijā veikts zinātnisks pētījums atklāja augstu ftalātu (DEHP, DBH) līmeni skolas pusdienās. Tika pierādīts, ka ftalātu koncentrācija palielinās pēc iepakošanas un transportēšanas konteineros bez PVC, kas izgatavoti no alumīnija ar polietilēna pārklājumu un alumīnija ar polietilēntereftalāta pārklājumu. Augstākais ftalātu līmenis tika konstatēts maizē, kas nesen tika apstiprināts Beļģijas tirgū. Nav skaidrs, kāpēc ftalātu līmenis bija augstāks maizē, jo maize nav tauku saturošs produkts.
Cits pētījums, kas veikts Lielbritānijas tirgū, liecina, ka ftalāti var būt pārtikas produktos, migrējot no pārtikas iepakojuma. Tika pierādīts, ka no 29 paraugiem 9 (31 %) neatbilst ES normām. Tika konstatēts, ka dažāda veida pārtikas mazumtirdzniecības iepakojuma materiāli satur vienu vai vairākus ftalātus, kas rada bažas: stikla burkas metāla vāks ar PVC starplikas, plastmasas trauks (neidentificēta plastmasa) ar folijas vāku, papīra/folijas/plastmasas lamināts (dzērienu kaste), folijas maisiņš un vairāki plastmasas maisiņi kartona kastēs. Šis pētījums apstiprina, ka arī iepakojums bez PVC var būt ftalātu avots.
Vācijā un Šveicē strādājoši tiesībaizsardzības speciālisti ir publicējuši rezultātus par kampaņu, kas veltīta plastifikatoru izmantošanai eļļainos pārtikas produktos, kas iepakoti stikla tarā. Pētījums tika publicēts recenzētajā zinātniskajā žurnālā European Food Research and Technology un ziņoja par vairāku neatbilstošu produktu atklāšanu Eiropas tirgū. Aptuveni ceturtā daļa no visiem paraugiem neatbilda prasībām vai nu tāpēc, ka bija izmantoti neatļauti plastifikatori, vai tāpēc, ka plastifikatora līmenis pārsniedza noteiktās migrācijas robežvērtības.
Likumdošanas ierobežojumi dažādiem ftalātiem plastmasās, kas nonāk saskarē ar pārtikas produktiem (plastmasas slānis, kas nonāk tiešā saskarē ar pārtikas produktiem), kā norādīts ES Regulā 10/2011 tauku saturošiem pārtikas produktiem V pielikumā, nav prasību par testēšanu D1 vai D2 imitatoriem.
