Nīderlande, Vācija, Norvēģija, Dānija un Zviedrija gatavo priekšlikumu ierobežot PFAS reģistrāciju, novērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu.

Per- un polifluoroalkilvielas (PFAS) ir daudzveidīga mākslīgo ķīmisko vielu grupa, ko izmanto plašā patēriņa un rūpniecības preču klāstā. Noteiktas PFAS vielas tiek apzināti pievienotas kā sastāvdaļas dažiem kosmētikas līdzekļiem, tostarp losjoniem, tīrīšanas līdzekļiem, nagu lakai, skūšanās krēmam, lūpu krāsai, acu kontūrzīmuli, acu ēnām un skropstu tušai. Šīs PFAS tiek izmantotas kosmētikā, lai kondicionētu un izlīdzinātu ādu, piešķirtu tai spīdumu vai mainītu produkta konsistenci un tekstūru.

Kosmētikas produkta, kas pārdots patēriņa tirgū, marķējumā sastāvdaļas ir norādītas pēc to daudzuma samazināšanās secībā. Daži izplatīti PFAS, ko izmanto kā sastāvdaļas kosmētikā, ir PTFE (politetrafluoroetilēns), perfluoroctiltrietoksisilāns, perfluorononildimetikons, perfluordekalīns un perfluorheksāns.

Daži PFAS var arī nejauši atrasties kosmētikas līdzekļos kā izejvielu piemaisījumi vai PFAV sastāvdaļu sadalīšanās rezultātā, veidojot citus PFAV veidus.

Ir veikti vairāki pētījumi par PFAS klātbūtni kosmētikas līdzekļos. Publicētie pētījumi liecina, ka noteiktu PFAS koncentrācija kosmētikas līdzekļos — kā piemaisījumi vai sastāvdaļas — svārstās no daļām uz miljardu līdz simtiem daļām uz miljonu. Ne visas PFAS, kas var tikt atrastas kosmētikas līdzekļos, ir viegli izmērāmas, jo konkrēts “pirkstu nospiedums” vai analītisks standarts ķīmiskajam savienojumam var nebūt pieejams, kas apgrūtina to atklāšanu un kvantitatīvo analīzi.

Ir arī ierobežoti pētījumi par to, vai PFAS kosmētikā uzsūcas caur ādu līmenī, kas var būt kaitīgs cilvēka veselībai. Dānijas Vides aģentūras 2018. gadā veiktais pētījums ir vienīgais riska novērtējums, kurā tika novērtēts PFAS saturs kosmētikas līdzekļos, un tas tika veikts attiecībā uz dažiem PFAS, kas nejauši atrodami kosmētikas līdzekļos. Pētījums koncentrējās uz pieciem dažādiem PFAS piemaisījumu veidiem, kas tika atrasti visvairāk dažādos kosmētikas produktos un salīdzinoši augstās koncentrācijās. Pētnieki secināja, ka PFAS līmenis atsevišķos testētajos produktos visticamāk nerada risku patērētāju veselībai. Tā kā šī un citu publicēto pētījumu dati ir ierobežoti, tos nevar izmantot, lai izdarītu galīgus secinājumus par PFAS kosmētikas līdzekļos radīto potenciālo risku veselībai.

Nīderlande, Vācija, Norvēģija, Dānija un Zviedrija gatavo priekšlikumu par ķīmisko vielu reģistrācijas, novērtēšanas, licencēšanas un ierobežošanas (REACH) ierobežojumiem, ko 2023. gada janvārī iesniegs Eiropas Ķīmisko vielu aģentūrai un kas, kā paredzams, aptvers plašu PFAS lietošanas jomu, tostarp kosmētiku. Priekšlikumā PFAS definētas kā “vielas, kas satur vismaz vienu pilnībā fluorētu metilgrupu (CF3-) vai metilēngrupu (-CF2-) oglekļa atomu (bez jebkāda pievienota H/Cl/Br/I atoma)”. Vielas, kas atbilst šā ierosinājuma ierobežojumu ķīmiskās iedarbības jomas definīcijai, atbilst arī ESAO PFAS definīcijai. Ir ļoti iespējams, ka Eiropas Komisija pievērsīsies PFAS, pārskatot ES Kosmētikas regulu (EC) 1223/2009, lai īstenotu savu ķīmisko vielu ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kas, paredzams, tiks izstrādāta ne ātrāk kā 2022. gada beigās.