Iepakojuma drošību regulē vairāki pamatnoteikumi

Eiropas Komisija nosaka politikas virzienu, bet Eiropas Pārtikas nekaitīguma aģentūra (EFSA) sniedz zinātniskas rekomendācijas par materiālu drošību, kas nonāk saskarē ar pārtikas produktiem. Valstu iestādes ir atbildīgas par šo noteikumu ieviešanu un ievērošanu savā teritorijā.

Iepakojuma drošību regulē vairāki pamatnoteikumi:

Pamatregula Nr. 1935/2004 garantē, ka jebkurš materiāls, kas paredzēts saskarei ar pārtikas produktiem, nedrīkst apdraudēt cilvēku veselību vai mainīt pārtikas produktu sastāvu, garšu vai smaržu.

Regula Nr. 10/2011 attiecas uz plastmasas materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtikas produktiem, un tajā ir noteikts, kādas vielas ir atļauts izmantot, to pieļaujamās koncentrācijas un kā jāapliecina atbilstība prasībām.

Regula REACH Nr. 1907/2006 regulē ķīmisko vielu izmantošanu iepakojuma materiālos. Tā prasa pārredzamību no ražotājiem un piegādātājiem.

Tiesību akti attiecas arī uz neplastmasas materiāliem, piemēram, papīru, kartonu, stiklu un metāliem.

Daži iepakojuma materiāli, īpaši jauni vai kompozītmateriāli, vēl nav pilnībā saskaņoti ar ES tiesību aktiem. Tāpēc uzņēmumiem ir jāņem vērā arī katras ES dalībvalsts nacionālie noteikumi, kurā tie veic savu darbību vai pārdod savus produktus.

Prasības attiecas uz visiem iepakojuma dzīves cikla posmiem — no izejvielu iegādes līdz ražošanai, izplatīšanai un pārstrādei pēc ekspluatācijas termiņa beigām. Pat iepakojums, kas tikai netieši nonāk saskarē ar pārtikas produktiem (piemēram, ārējais iepakojums), var būt pakļauts regulējumam, ja ir iespējama vielu migrācija.

Tiek kontrolētas arī ekoloģiskas inovācijas, piemēram, bioloģiski noārdāmie plastmasas materiāli un pārstrādāti materiāli. Lai gan to izmantošana tiek veicināta, lai saņemtu atļauju izmantošanai pārtikas rūpniecībā, šiem materiāliem ir jāatbilst stingrām drošības un migrācijas prasībām.

ES iepakojuma likumdošanas ievērošana nozīmē ko vairāk nekā tikai drošu materiālu izmantošanu. Jums ir aktīvi jāpierāda un jādokumentē savas iepakojuma drošība paredzētajos apstākļos.

Migrācijas testēšana ļauj novērtēt, vai kādas vielas no iepakojuma nokļūst pārtikas produktos pārsniedzot pieļaujamos normatīvus.

Atbilstības deklarācijas (DoC) ir oficiāli dokumenti, kas apstiprina jūsu materiālu atbilstību ES tiesību aktiem. Tās jāiesniedz iestādēm pēc pieprasījuma, un tās bieži pieprasa pasūtītāji.

Labā ražošanas prakse (GMP), kas noteikta Regulā (ES) Nr. 2023/2006, nodrošina jūsu ražošanas procesu kontroli, izsekojamību un regulāru analīzi. Tas novērš savstarpēju piesārņojumu un kvalitātes svārstības.

Izsekojamības un marķēšanas prasības palīdz identificēt iepakojuma materiālu partijas un to izcelsmi. Tas nodrošina ātru atsaukšanu un uzskaiti, ja rodas drošības problēmas.

Šo prasību neievērošana var izraisīt produktu atsaukšanu, juridiskas sankcijas un uzticības zaudēšanu no patērētāju un biznesa partneru puses.

Plastmasas materiāli un izstrādājumi ietver šādus produktu veidus:

·        starpprodukti no plastmasas (piemēram, sveķi un plēves tālākai pārstrādei), kā arī izstrādājumi, kuriem jau ir galīgais sastāvs, bet kuriem vēl nepieciešams mehāniski piešķirt galīgo formu (piemēram, termiski formēti loksnes un sagataves pudelēm)

·        gatavi plastmasas materiāli un izstrādājumi, kas nonāk saskarē ar pārtikas produktiem (piemēram, iepakojuma materiāls, pārtikas konteineri, virtuves piederumi utt.)

·        gatavi plastmasas komponenti no atbilstoša materiāla vai izstrādājumi, kas nonāk saskarē ar pārtikas produktiem, kurus nepieciešams tikai samontēt iepakošanas vai pildīšanas procesa laikā vai pirms tā, lai izveidotu galaproduktu (piemēram, pudele un vāciņš, konteiners un vāciņš, virtuves piederumu vai pārtikas produktu apstrādes iekārtu daļas)

·        plastmasas slāņi gatavā daudzslāņu kompozītā.

Regula par plastmasas izstrādājumiem neattiecas uz šādiem produktu veidiem:

celulozes plēves ar vai bez laku pārklājuma saskaņā ar Komisijas Direktīvu 2007/42/EK

gumija

Papīrs un kartons, iespējams, modificēts ar plastmasas piedevām

Virsmā pārklājumi no:

Parafīna vaski, ieskaitot sintētiskos parafīna vaski vai mikrokristāliskos vaski

Vasku maisījumi savā starpā vai ar plastmasām

Jonu apmaiņas sveķi

Silikoni