Vispārīgās prasības attiecībā uz pārtikas produktiem saskarošos materiālu drošību.
Ražošanas, iepakošanas, uzglabāšanas, pagatavošanas un, visbeidzot, patēriņa procesā pārtikas produkti nonāk saskarē ar priekšmetiem, kas izgatavoti no dažādiem materiāliem.
Materiāli, kas nonāk saskarē ar pārtikas produktiem, nedrīkst izdalīt sastāvdaļas vai komponentes pārtikas produktos daudzumos, kas apdraud veselību.
Tie arī nedrīkst izraisīt nepieņemamas izmaiņas pārtikā un nedrīkst pasliktināt tās smaržu vai garšu.
Tāpēc materiāli, kas nonāk saskarē ar pārtikas produktiem, jāražo atbilstoši šīm prasībām un atbilstoši labas ražošanas prakses principiem.
Vispārīgās prasības attiecībā uz pārtikas materiālu drošumu ir noteiktas Regulā (EK) Nr. 1935/2004. Vispārīgas rekomendācijas par labu ražošanas praksi ir ietvertas Regulā (ES) Nr. 2023/2006.
Eiropas līmenī ir pieņemti daži normatīvie akti, kas attiecas uz konkrētiem materiāliem, piemēram, Regula Nr. 10/2011, kas attiecas uz plastmasas materiāliem, kuri nonāk saskarē ar pārtikas produktiem. Regulā par plastmasu ir ietverts, jo īpaši, saraksts ar noteiktām vielām, kuras drīkst izmantot plastmasas materiālu ražošanā, kas nonāk saskarē ar pārtikas produktiem. Atļaujās ir noteikti maksimāli pieļaujamie līmeņi konkrētām vielām un, ja nepieciešams, tās ir ierobežotas konkrētām lietošanas jomām. Lai vielas iekļautu sarakstā, Eiropas Pārtikas nekaitīguma aģentūrai ir jāveic vispusīga ietekmes uz veselību novērtēšana.
Tas pats attiecas uz materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtikas produktiem un ir izgatavoti no pārstrādāta plastmasa (Regula 2022/1616), no reģenerētas celulozes (Direktīva 2007/42/EK), no keramikas (Direktīva 84/500/EEK) un tā sauktajiem aktīvajiem un viedajiem materiāliem un izstrādājumiem, kas nonāk saskarē ar pārtikas produktiem (Regula Nr. 450/2009).
Ir izstrādāti pamatprincipi, kas paredzēti, lai palīdzētu īstenot un piemērot šos noteikumus.
