Kopienas līmenī pastāv procedūra pārstrādātas plastmasas izmantošanas atļaušanai.
2020. gada martā Komisija apstiprināja rīcības plānā par jauno aprites ekonomiku, ka tā pārskatīs tiesību aktus par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem, lai pastiprinātu obligātās pamatprasības iepakojumam, un izskatīs citus pasākumus, kas vērsti uz atkritumu samazināšanu, iepakojuma dizainu un iepakojuma materiālu sarežģītību. Komisija izstrādās politikas pamatu attiecībā uz bioloģiski noārdāmu plastmasas marķēšanu un lietošanu, kā arī bioloģiski noārdāmu plastmasas izmantošanu. 2021. gada februārī Eiropas Parlaments nobalsoja par rīcības plāna pieņemšanu par jauno aprites ekonomiku un aicināja Komisiju piešķirt finansējumu aprites ekonomikas iniciatīvām.
Direktīva 2019/904 tika pieņemta 2019. gada 5. jūnijā un attiecas uz 10 izstrādājumiem, kas visbiežāk sastopami Eiropas pludmalēs un jūrās. Direktīva nosaka mērķus plastmasas atkritumu šķirošanai pārstrādei.
2021. gada 31. maijā Komisija publicēja vadlīnijas par vienreizlietojamā plastmasa direktīvas interpretāciju un īstenošanu. Vadlīnijas, kas izstrādātas saskaņā ar direktīvas 12. pantu, skaidro direktīvā izmantotos galvenos terminus un sniedz piemērus par produktiem, uz kuriem attiecas direktīva un kuri nav tās darbības jomā. Vadlīnijas nav izsmeļošas un nav juridiski saistošas. Komisijas nostāja par to, kuri produkti tiks aizliegti saskaņā ar direktīvu par vienreizlietojamo plastmasu, ir izpelnījusies zināmu kritiku no rūpniecības puses. Komisija arī gatavo virkni īstenošanas pasākumu, kas balstīsies uz vadlīnijām.
2021. gada februārī Parlaments aicināja apsvērt iespēju pieņemt turpmākus pasākumus, piemēram, grozīt tiesību aktus par vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, lai nodrošinātu, ka vienreizlietojamie plastmasas izstrādājumi tiek aizstāti ar daudzkārt lietojamiem izstrādājumiem, ja tas ir iespējams. Komisijai tika ierosināts izstrādāt standartus daudzkārt lietojamiem iepakojumiem un vienreizlietojamo iepakojumu, trauku un galda piederumu aizvietotājiem.
Direktīva 2015/720 groza Direktīvu par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem un prasa dalībvalstīm veikt pasākumus, lai risinātu problēmu, kas saistīta ar vieglā plastmasas maisiņu neilgtspējīgu patēriņu un izmantošanu. Šādi pasākumi var ietvert nodokļus vai nodevas, mērķus samazināšanai vai tiešus aizliegumus.
Saskaņā ar Vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu likumu ļoti vieglā plastmasa maisiņu ražotājiem ir jāievēro EPR noteikumi. Viņiem ir arī jāsedz izmaksas par informācijas kampaņām, atkritumu savākšanu un tīrīšanu. Vieglo plastmasas maisiņu ražotājiem jāveic pasākumi, lai mudinātu patērētājus samazināt plastmasas maisiņu atkritumu daudzumu, un jāsniedz patērētājiem noteiktā informācija par šo jautājumu.
Plastmasas stratēģijā valstu un reģionālajām iestādēm tika ierosināts ieviest labi pārdomātas ROP shēmas un/vai uzglabāšanas sistēmas, jo īpaši izmesto zvejas rīku savākšanai un lauksaimniecības plastmasas pārstrādei.
2018. gadā Savienība pastiprināja PRP regulējumu, grozot Atkritumu pamatdirektīvu. Tagad tiesību aktos ir iekļautas vispārīgas minimālās prasības paplašinātas atbildības shēmām.
Prasības attiecībā uz iepakojumu un iepakojuma atkritumiem paredz, ka ES dalībvalstīm līdz 2024. gadam jāievieš ražotāju paplašinātas atbildības shēmas visiem iepakojuma veidiem.
Likums par vienreizlietojamajiem plastmasas izstrādājumiem paredz, ka ražotāju paplašinātās atbildības sistēmas jāievieš noteiktu veidu iepakojumam, tostarp ēdiena ārpus telpām iepakojumam, maisiņiem un iesaiņojumam, plastmasas dzērienu iepakojumam un dzērienu glāzēm, tostarp vākiem un vāciņiem. Tajā arī noteikts, ka mitro salvešu, gaisa balonu un tabakas izstrādājumu ražotājiem jāsedz noteiktas izmaksas, tostarp izmaksas, kas saistītas ar informētības veicināšanas pasākumiem un atkritumu savākšanu.
2021. gada februārī parlaments aicināja Komisiju veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka visi interneta veikali ievēro PRS prasības un sniedz finansiālu ieguldījumu ražotāju paplašinātas atbildības sistēmās dalībvalstīs, kurās tie pārdod savus produktus. Komisijai tika arī ierosināts izstrādāt shēmas (ROP), kas ražotājus padarītu atbildīgus par plastmasas izstrādājumu kalpošanas laika beigām.
Pārskatītā atkritumu pamatdirektīva aicina dalībvalstis ieviest depozīta sistēmas kā līdzekli atkritumu rašanās novēršanai, kas, kā paskaidrots pārskatītajā atkritumu pamatdirektīvā, ir visefektīvākais veids, kā palielināt resursu izmantošanas efektivitāti. Pārskatītajā atkritumu pamatdirektīvā arī teikts, ka dalībvalstīm ir pienākums veicināt inovatīvu ražošanas un patēriņa modeļu ieviešanu, sekmēt aprites cikliskumu, minot kā piemēru depozīta atgriešanas sistēmas (DRS).
2021. gada februārī Parlaments aicināja EK atbalstīt DRS izveidi dalībvalstīs. Valstu shēmām jābūt savstarpēji saderīgām saskaņā ar vienotā tirgus noteikumiem.
2020. gada 21. jūlijā Eiropas Padome paziņoja par savu piekrišanu atveseļošanas plānam, kas palīdzēs novērst koronavīrusa pandēmijas radīto ekonomisko un sociālo kaitējumu. Atveseļošanas plānā iekļauts priekšlikums par jaunu pašu resursu, kas balstīts uz nepārstrādātiem plastmasas atkritumiem un kas bija jāpiemēro no 2021. gada 1. janvāra. Tomēr lēmums par pašu resursiem tikai nesen ratificēts katrā dalībvalstī. Jaunais pašu resurss sākotnēji tika ierosināts Komisijas 2018. gada 2. maija ziņojumā nevis kā nodoklis, bet kā „ieguldījums ES budžetā, lai mudinātu dalībvalstis palielināt plastmasas atkritumu pārstrādi”. Tas tika ierosināts otrreiz 2020. gada 27. maijā paziņojumā par „ES budžetu, kas ir Eiropas atveseļošanas plāna pamatā”.
Nodeva tiks aprēķināta atkarībā no nepārstrādāto plastmasas iepakojuma atkritumu svara pēc likmes 0,80 eiro par kilogramu. Nodeva tiks piemērota dalībvalstīm, un valstu iemaksas tiks maksātas ES budžetā. Dalībvalstis izstrādā dažādas pieejas nodevas finansēšanai. Piemēram, dažas var maksāt nodevu no sava kopējā budžeta, bet citas, visticamāk, centīsies to segt no nodokļiem par plastmasas iepakojumu vai atlīdzināt, izmantojot ražotāju paplašinātas atbildības shēmas.
2019. gada janvārī Eiropas Ķīmisko vielu aģentūra (ECHA) publicēja priekšlikumu ierobežot mikroplastmasas daļiņas, kas apzināti pievienotas maisījumiem, kurus izmanto patērētāji vai profesionāļi, un nonāk vidē. Ierosinātais vispārējs Eiropas aizliegums tiks ieviests, grozot Regulu 1907/2006 par ķīmisko vielu reģistrēšanu, novērtēšanu, atļaušanu un ierobežošanu (REACH).
EK arī izklāstīja virkni papildu pasākumu attiecībā uz mikroplastmasu jaunajā Cirkulārās ekonomikas rīcības plānā, kas publicēts 2020. gada 11. martā.
2021. gada februārī Parlaments aicināja EK pieņemt visaptverošu pieeju mikroplastmasas problēmas risināšanai un pieņemt kopēju pakāpenisku atteikšanos no mikroplastmasas, kas apzināti pievienota produktiem. Turklāt ir jāievieš jauni noteikumi, lai cīnītos pret mikroplastmasas nejaušu nokļūšanu vidē.
Plastmasas stratēģijā bija iekļauts pienākums nodrošināt, ka līdz 2025. gadam desmit miljoni tonnu pārstrādātas plastmasas tiek izmantotas jaunās precēs ES tirgū. Tajā arī izvirzīts mērķis, ka līdz 2030. gadam visam plastmasas iepakojumam, kas tiek piegādāts ES tirgū, jābūt atkārtoti lietojamam vai viegli pārstrādājamam.
2021. gada februārī Parlaments aicināja Komisiju nekavējoties iesniegt tiesību akta priekšlikumu, lai sasniegtu mērķi līdz 2030. gadam padarīt visu iepakojumu atkārtoti izmantojamu vai pārstrādājamu ekonomiski izdevīgā veidā. EK arī aicināja analizēt e-komercijā izmantotos iepakojuma veidus, lai noteiktu, kā izvairīties no pārmērīga iepakojuma, un apstiprinātu iepakojuma materiālu atkārtotu izmantošanu.
Pašlaik nav tiesību aktu prasību par pārstrādāta plastmasa izmantošanu pārtikas produktu un tīrīšanas līdzekļu iepakojumā. Tomēr, gaidot iepriekš minētos gaidāmos pasākumus attiecībā uz vienreizlietojamo plastmasu un plastmasas iepakojumu, daudzi ražotāji jau pārskata savas piegādes ķēdes un nosaka ilgtspējīgas attīstības mērķus attiecībā uz pārstrādātas plastmasas izmantošanu produktu iepakojumā, tostarp pārtikas produktu iepakojumā.
Attiecībā uz pārtikas produktu iepakojumu Regula 10/2011 (ar grozījumiem) nosaka kritērijus jaunu plastmasas materiālu sastāvam, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem. Pēc šo materiālu izmantošanas tie vairs neatbilst regulai, jo var būt piesārņoti ar citām vielām.
