Produkta sertifikācija, atbildīgā persona kosmētika, Atbilstības deklarācija, CE marķējums, ES atbilstības sertifikāts, kosmētikas produkti Kosmētikas izstrādājumu paziņojumu portāls – CPNP, Regula (EK) Nr. 1223/2009 Kosmētikas produktu drošības ziņojums (CPSR) Eiropas Savienības sertifikācijas reģistrācija, pārtika kontaktmateriāli, pārtikas iepakojums
Atgriezies

Regula (ES) Nr.1935/2004 par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem nosaka vispārējās prasības

Eiropas Komisija lūdza EFSA Pārtikas sastāvdaļu, fermentu un tehnoloģisko piedevu, kas nonāk saskarē ar pārtikas produktiem, ekspertu grupu (CEP) izvērtēt, vai atļauja izmantot koksnes miltus un šķiedras (FCM Nr. 96) atbilst Regulas (EK) Nr. 1935/2004 prasībām. Piedeva tika iekļauta sarakstā ar piedevām, kas paredzētas izmantošanai plastmasas materiālos, kuri nonāk saskarē ar pārtikas produktiem (FCM), pamatojoties uz pieņēmumu par tās inaktivitāti. Toksikoloģiskā novērtējuma, kas ir pamatā šā ieraksta iekļaušanai pozitīvajā sarakstā, nav pieejams. Literatūras meklējumos tika iegūta vispārīga informācija par koksnes ķīmisko sastāvu, kas liecina, ka koksne var saturēt toksiskas sastāvdaļas un piesārņojošas vielas. Tika konstatēts, ka informācija par vielu migrāciju no koksnes ir ierobežota, jo tā tiek izmantota vīna ražošanā.

Nav datu par vielu migrāciju, izmantojot koksni (milti, šķiedras) kā plastmasas piedevu. Tāpēc grupa secināja, ka nav pietiekami daudz informācijas, lai apstiprinātu, ka pašreizējā atļauja “neapstrādātiem koksnes miltiem un šķiedrām” (FCM Nr. 96) joprojām atbilst Regulai (EK) Nr. 1935/2004. Kā otro soli, kā to prasa mandāts, grupa noteica kritērijus turpmākai koksnes un līdzīgu augu izcelsmes materiālu novērtēšanai kā plastmasas piedevām lietošanai saskare ar pārtikas produktiem.

Grupa norādīja, ka ķīmisko atšķirību dēļ augu materiālu sastāvā migrējošo vielu drošība ir jānovērtē katrā konkrētajā gadījumā, ņemot vērā ne tikai sugas, bet arī izcelsmi, apstrādi, apstrādi, lai nodrošinātu saderību ar galveno polimēru, un novērtējumu par zemu molekulmasu sastāvdaļām, kas migrē pārtikā. Vielu migrācija, kas rodas koksnes vai citu augu izcelsmes materiālu izmantošanas rezultātā, ir salīdzinoši jāpārbauda paraugos, kas izgatavoti ar piedevu un bez tās. Toksikoloģiskajiem datiem ir jāaptver vielas, kas atklātas šajā analīzē.

Atšķirība starp koksni un citiem bioloģiskiem materiāliem pēdējā laikā ir kļuvusi aktuāla, risinot atbilstības problēmas, ņemot vērā tehnoloģiskos sasniegumus. Inovatīvi plastmasas materiāli tagad regulāri satur vielas no dažādiem biomasas avotiem, tostarp bambusa. Šādus materiālus var uzskatīt par alternatīvu tradicionālajiem plastmasas materiāliem, piemēram, ekoloģiskās politikas dēļ, tostarp Komisijas stratēģijas plastmasas jomā. Viena no jaunajām problēmām ir tā, ka šie materiāli var tikt pārdoti ar nosaukumu, kas liecina, ka tie nav plastmasa, bet gan FCM, kas izgatavoti no “dabīgiem” vai “bambusa” materiāliem. Tomēr šāds materiāls var sastāvēt no polimēra matricas ar koksnes, augu miltu vai šķiedru piedevām, kas saskaņā ar noteikumu definīciju ir plastmasa.

Ir nepieciešams, lai regula nodrošinātu atbilstošu pamatu, lai dalībvalstu kompetentajām iestādēm un nozarei sniegtu skaidru pamatu šādu materiālu atbilstības noteikšanai, jo šie jaunie materiāli var nebūt skaidri pozicionēti FCM Nr. 96 kontekstā. Tādējādi dažas dalībvalstis FCM 96 interpretēs kā tādu, kas attiecas arī uz daudziem koksnes materiāliem, tostarp bambusu. Līdz ar to uzņēmēji var ieņemt tādu pašu nostāju un neiesniegs pieteikumus atļaujas saņemšanai bambusa izmantošanai. Citas kompetentās iestādes varētu norādīt, ka bambuss nav koksne un plastmasa neatbilst prasībām, jo bambuss nav atļauta piedeva.

Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome ir pieņēmuši regulu, kas ir spēkā visās Eiropas Savienības dalībvalstīs un nav jāpieņem atsevišķu dalībvalstu valdībām.

Regulas (EK) Nr. 1935/2004 mērķis ir nodrošināt iekšējā tirgus efektīvu darbību un izveidot pamatu augsta līmeņa cilvēka veselības aizsardzības nodrošināšanai. I pielikumā uzskaitītas 17 materiālu grupas, uz kurām var attiekties īpaši pasākumi. Starp tām ir metāli un sakausējumi, kaučuki, plastmasas un silikoni. Regula cita starpā prasa ievērot labu ražošanas praksi (GMP) visiem materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtikas produktiem, kā arī nodrošināt funkcionējošu izsekojamības sistēmu un atbilstošu marķējumu. Visiem pārtikas materiālu piegādātājiem ir jāiesniedz atbilstoša dokumentācija, kas apliecina to atbilstību piemērojamajiem noteikumiem.

Noteikumi par plastmasas materiāliem ir izklāstīti Regulā 10/2011 par plastmasas materiāliem un izstrādājumiem, kas nonāk saskarē ar pārtikas produktiem.