Priekšlikumi Eiropas vienotā tirgus modernizācijai

27. maijā Eiropas ekonomikas ministri aicināja Eiropas Komisiju ierosināt pasākumus, lai modernizētu vienoto Eiropas tirgu, lai tas atbilstu digitālās ēras mērķiem.

Padome apsprieda valsts politiku par svarīgākajiem elementiem, kas jāņem vērā, izstrādājot visaptverošu ilgtermiņa ES rūpniecības politikas stratēģiju un vērienīgu pieeju vienotam konkurētspējīgam tirgum, un pieņēma secinājumus par katru no šiem jautājumiem.

Ministri kopumā piekrita, ka ir nepieciešams izveidot spēcīgu ES rūpniecības bāzi, kas spētu konkurēt globālajā tirgū un izmantot iespējas un risināt problēmas, kas saistītas ar digitālo pārveidi un pāreju uz klimata neitrālu un aprites ekonomiku. Viņi atkārtoja Eiropadomes aicinājumu Komisijai līdz 2019. gada beigām ciešā konsultācijā ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām iesniegt visaptverošu ilgtermiņa ES rūpniecības politikas stratēģiju.

Attiecībā uz pieeju vienotajam tirgum ministri uzsvēra gatavību novērst nepamatotus šķēršļus pārrobežu tirdzniecībai ES, jo īpaši pakalpojumu jomā. Viņi aicināja izveidot vienotu nākotnes tirgu, kas pēc noklusējuma būtu digitāls, uz nākotni vērsts, orientēts uz uzņēmumu un iedzīvotāju vajadzībām, kā arī uz starptautisko pieredzi. Komisijai ierosināts līdz 2020. gada martam iesniegt ilgtermiņa rīcības plānu, lai efektīvāk īstenotu un nodrošinātu vienotā tirgus noteikumu ievērošanu.

 

Šodienas diskusijas un secinājumi sniedz Komisijai stingru pamatu, lai izstrādātu ilgtermiņa un ambiciozu ES rūpniecības politikas stratēģiju un ilgtermiņa redzējumu par efektīvāku un konkurētspējīgāku Eiropas Savienības vienoto tirgu.

Eiropas Savienībai ir nepieciešams ilgtermiņa redzējums par vienoto tirgu, kas ir konkurētspējīgs pasaules tirgū un ir Eiropas globālās konkurētspējas stūrakmens, ņemot vērā pašreizējās un jaunās globālās, tehnoloģiskās, drošības un ilgtspējības problēmas, kas skar visas attiecīgās politikas jomas, un atzīstot, ka tas prasa jaunas saistības gan no dalībvalstīm, gan no ES iestādēm.

Integrēta un tālredzīga pieeja Eiropas Savienības vienotā tirgus padziļināšanai nodrošinās pamatu veiksmīgai pārejai uz digitālu, efektīvu, konsekventu, līdzsvarotu un ilgtspējīgu Eiropu ekonomiskā, vides un sociālajā jomā.

Ir nepieciešams radīt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi investīcijām, inovācijām un uzņēmējdarbībai vienotajā tirgū, stimulējot Eiropas veselības aprūpes tirgus dalībniekus neatkarīgi no to uzņēmējdarbības modeļa, lai paplašinātu darbību un nodrošinātu pietiekamu ilgtspēju globālajos tirgos vidē, kas nodrošina globālu konkurences un sociālo noteikumu spēles laukumu, kā arī citās attiecīgās jomās, kurās tiek atbalstīti atvērti tirgi.

Jāņem vērā, ka uzņēmumi un iedzīvotāji ir jāliek politikas izstrādes procesa centrā. Īpaša uzmanība jāpievērš uzņēmējdarbības vides uzlabošanai mazajiem uzņēmumiem, tostarp start-up uzņēmumiem un vidējiem uzņēmumiem.

Turpmākā vienotā tirgus padziļināšana ir jāpārskata tā, lai tā skaidri nodrošinātu visaptverošu pieeju Eiropas ekonomikas konkurētspējai.

Lai nodrošinātu vienotību, pienācīga uzmanība jāpievērš atšķirībām ekonomikas attīstībā un uzņēmējdarbības apstākļos visā ES.

Jāturpina novērst nepamatoti pārrobežu regulētie vai neregulētie šķēršļi vienotajā tirgū, nodrošinot tiesisko noteiktību ar skaidriem, konsekventiem un samērīgiem noteikumiem.

Ir svarīgi izmantot visus atbilstošos instrumentus, tostarp pastiprinātu saskaņošanu un savstarpēju atzīšanu, atkarībā no apstākļiem un to piemērošanas, tostarp tirgus uzraudzībā.

Līdz 2020. gada martam ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm ir jāizstrādā ilgtermiņa rīcības plāns, lai efektīvāk īstenotu un nodrošinātu vienotā mehānisma ievērošanu. Tirgus noteikumi, tostarp pārredzamības palielināšana, lai labāk aizsargātu visu ieinteresēto personu intereses, uzlabojot sadarbību starp dalībvalstu iestādēm, palīdzot dalībvalstīm īstenot, piemērot vienotā tirgus tiesību aktus un instrumentus, kā arī nodrošinot atbilstošu pēcpārbaudi un savstarpēju atbalstu starp dalībvalstīm.

Komisija un Parlaments, kas ir Komisijas sastāvā, ir atbildīgi par vienotā tirgus darbību un patērētāju aizsardzību neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī tie dzīvo.

 

Eiropas Savienības notificētās iestādes ir institucionālais pamats atbilstības novērtēšanai. Dalībvalstis ir atbildīgas par to, lai noteiktu, kuras organizācijas, kas darbojas to teritorijā, ir tiesīgas pildīt šādu iestāžu funkcijas, kas ir kompetentas veikt atbilstības novērtēšanu. Nav obligāti, lai katrā valstī būtu šādi sertifikācijas centri.

Katra no produktu sertifikācijas iestādēm var darboties jebkura ražotāja interesēs valstīs

Ražotāji, kas vēlas saņemt atbilstības sertifikātu, var izmantot jebkuru sertifikācijas iestādi visā Eiropas Savienības teritorijā. Sertifikāti ir juridiski pilnīgi līdzvērtīgi neatkarīgi no tā, kur tie izsniegti.

Moduļi ir stingri noteikti, un, lai gan tie formāli ir vienlīdzīgi, direktīvās ir noteikts, kuri no tiem ir piemēroti konkrētajam produktu veidam. Tas jo īpaši attiecas uz produktiem ar paaugstinātu riska līmeni. Piemēram, saskaņā ar Direktīvu par mehānisko instrumentu un elektriskajiem instrumentiem, mehāniskajām presēm, kokapstrādes un plastmasas apstrādes mašīnām, pazemes mašīnām un dažiem citiem iekārtu veidiem ir nepieciešami tipa pārbaudes.

Modulis A Iekšējā ražošanas kontrole

Šis modulis balstās uz ražošanas procesa un produkta iekšējās kontroles principu, ko veic pats ražotājs. Ražotājs (vai, ja imports no trešām valstīm, tā oficiālais pārstāvis ES) ir jāizstrādā tehniskā dokumentācija un jāglabā to 10 gadus. Parasti dokumentācijai jāaptver izstrādājuma konstrukcija, ražošanas metode un ekspluatācija, kā arī jānodrošina šo īpašību atbilstības novērtējums direktīvas obligātajām prasībām. Šo režīmu var papildināt ar pienākumu veikt produktu testēšanu vai periodisku pārbaudi sertificēšanas iestādē. (A1 Iekšējā ražošanas kontrole plus uzraudzīta produktu testēšana, A2 Iekšējā ražošanas kontrole plus uzraudzīta produktu pārbaude pēc nejaušības principa)

Modulis B ES tipa pārbaude

Šajā gadījumā galvenais pārbaudes objekts ir galīgi izstrādāts produkts, kas ir paraugs tā ražošanai, ko veic konkrētais ražotājs. To parasti sauc par tipa testēšanu. Šādu testēšanu var veikt tikai viena sertifikācijas iestāde, kuru brīvi izvēlas ražotājs ES. Ražotājs iesniedz produkta tipu kopā ar tehnisko dokumentāciju sertifikācijas iestādei. Sertifikācijas iestāde pārbauda dokumentācijas un tipa atbilstību direktīvas prasībām un, ja rezultāts ir pozitīvs, izsniedz tipa pārbaudes atbilstības sertifikātu. Sertifikāta derīguma termiņa laikā ražotājs ir pienākums informēt šo iestādi par visām aktuālajām izmaiņām sertificētā produkta modelī un saņemt piekrišanu šīm izmaiņām. (B C ES tipa pārbaude (B), kam seko atbilstība ES tipam, pamatojoties uz iekšējo ražošanas kontroli (C), B C1 ES tipa pārbaude (B), kam seko atbilstība ES tipam, pamatojoties uz iekšējo ražošanas kontroli un uzraudzītu produktu pārbaudi (C1), B C2 ES tipa pārbaude (B), kam seko atbilstība ES tipam, pamatojoties uz iekšējo ražošanas kontroli un uzraudzītu produktu pārbaudi pēc nejaušības principa (C2), B D ES tipa pārbaude (B), kam seko atbilstība ES tipam, pamatojoties uz ražošanas procesa kvalitātes nodrošināšanu (D)

Modulis C iekšējā ražošanas kontrole (C)

Ražotājs vai tā pārstāvis izsniedz savu sertifikātu, kas apliecina produkta atbilstību iepriekš Savienībā apstiprinātajam tipam. Tas nedrīkst būt pieteikuma iesniedzēja iesniegts paraugs. Ražotājam ir arī jānodrošina ražošanas procesa atbilstība attiecīgās direktīvas prasībām un ražošanas procedūru aprakstam, kas iekļauts tipa dokumentācijā. (supervised product testing C1, supervised product checks at random intervals C2)

Modulis D quality assurance of the production process

Ražotājs, kam ir atļauja izmantot sertificētu ražošanas kvalitātes kontroles sistēmu (atbilstoši EN 29002 standartiem), izsniedz deklarāciju par produkta atbilstību direktīvas prasībām (un standartam, ja tas ir iesniegts). Tam jāiesniedz sertifikācijas iestādei informācija par savu kvalitātes kontroles sistēmu, kā arī dokumentācija par tās detaļām un periodiskajām pārbaudēm, un jānodrošina iespēja pārbaudīt tā ražošanas jaudu. Pamatojoties uz to, sertifikācijas iestāde izsniedz apliecinājumu par produkta atbilstību direktīvai. Periodiskas pārbaudes, ko veic sertifikācijas iestāde, ļauj pārbaudīt ražošanas prakses atbilstību deklarētajam standartam.

 

Modulis E produktu kvalitātes nodrošināšana

Šo moduli izmanto ražotāji, kuriem ir sertificēta produktu kvalitātes kontroles sistēma saskaņā ar standartu EN 29003, kas apliecina to produktu atbilstību direktīvas prasībām (iespējams, arī tipam, ja tas ir iesniegts). Katrs produkts ir jāpārbauda. Ražotājam ir jāiesniedz plaša dokumentācija par kvalitātes kontroles sistēmas darbību. Sertifikācijas iestādes uzraudzības funkcijas ir līdzīgas D moduļa funkcijām.

F modulis produktu verifikācija

Katrs produkts vai tā vienveida partijas, no kurām sertifikācijas iestāde izlases veidā izvēlas paraugus testēšanai, ir jāpārbauda. Ražotājam ir jāpārliecinās, ka katrs eksemplārs atbilst direktīvas prasībām.

G modulis Atbilstība, pamatojoties uz vienības pārbaudi

Sertifikācijas iestādei jāpārbauda katrs produkta elements.

Modulis H Atbilstība, pamatojoties uz pilnīgu kvalitātes nodrošināšanu

Šo metodi parasti izmanto sarežģītai rūpnieciskai iekārtai. Ražotājam ir jābūt tiesībām izmantot sertificētu kvalitātes sistēmu projektēšanas darbiem, ražošanai un iekārtas galīgajai pieņemšanai. Sertifikācijas iestāde izmanto plašas pilnvaras, lai pārbaudītu dokumentāciju, kvalitātes sistēmu, ražošanas organizāciju utt.

Tāpēc, jo īpaši, visi iepriekš minētie moduļi ietver šādus pastāvīgus elementus: ražotāja pieprasījuma iesniegšana atbilstības novērtēšanai un tehniskās dokumentācijas iesniegšana; dokumentācijas glabāšana, parasti līdz 10 gadiem no pēdējās kopijas izgatavošanas brīža; produkta un ražošanas procesa testēšana sertifikācijas iestādē; tiesības veikt periodiskas pārbaudes ražotāja rūpnīcā; ražotāja vai sertifikācijas iestādes veikta produkta marķēšana ar simboliem, kas apliecina produkta atbilstību attiecīgajai direktīvai. Daudzos gadījumos, ko pamato konkrētas drošības prasības (piemēram, elektriskie instrumenti), dokumentācijai jāatbilst pastiprinātiem detalizācijas nosacījumiem. Piemēram, tajā jāiekļauj ne tikai produkta apraksts un tā darbība, bet arī tehnisko pārbaužu rezultāti, bīstamo situāciju novēršanas metožu saraksts, metožu apraksts, kas izmantotas, lai nodrošinātu atbilstību paraugam, utt. Savukārt galvenās atšķirības starp moduļiem ir pārbaužu procedūru sarežģītības pakāpe un apjoms, izmantojot kopējus ražošanas un produkcijas kvalitātes standartus.

Jauno un globālo pieeju direktīvu ieviešanas rezultātā tika stingri noteikti lielas grupas svarīgu produktu drošības noteikumi. Lai izvairītos no liberālākas pieejas precēm, uz kurām neattiecas šie noteikumi, 1992. gadā tika ieviesta Direktīva 1992/59 EEK par vispārējo produktu drošību, kas attiecas uz visu preču tirgu.

Neatkarīgi no izmantotās produkta sertifikācijas procedūras ražotājs vienmēr ir atbildīgs par tirgū laistajiem produktiem. Lai gan atbilstības novērtēšanas procedūra atvieglo juridisko prasību aizsardzību, tā neatbrīvo ražotāju no individuālās atbildības. Pašreizējā situācijā, kad tehniskie standarti ES sistēmā nav obligāti, ražotāja iespēja izmantot argumentu, ka attiecīgā produkta defekti var būt izraisīti ar šādos standartos esošām kļūdām, ir samazināta līdz minimumam. Šo procedūru galarezultāts ir raksturīgais „CE” marķējums, ko uz iepakojuma vai produkta pavaddokumentos norāda ražotājs, tā oficiālais pārstāvis, importētājs vai persona, kas atbildīga par produkta laišanu tirgū. Tas ir vienīgais atļautais marķējums. „CE” marķējums nav uzskatāms par produkta kvalitātes simbolu vai drošības garantiju. Tas ir tikai apstiprinājums, ka ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis (piemēram, ārpus ES ražotu preču importētājs) apliecina, ka produkts atbilst pamatprasībām. Tāpēc CE marķējums nedrīkst tikt izmantots arī produktiem, uz kuriem šīs direktīvas neattiecas. Uz izstrādājuma jābūt norādītam ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja nosaukumam, kā arī sertificēšanas iestādes identifikācijas numuram, ja tā ir piedalījusies atbilstības novērtēšanas procedūrā.