Map WEB

Cilvēki kļūst aizvien prasīgākie, iegādājoties jaunus produktus, par ko liecina darbs, ko paveikušas kompetentās iestādes, kosmētikas rūpniecība, iepakojuma ražotāji un nozares asociācijas.

 

Kad mēs runājam par kosmētikas iepakojuma drošību, mums jāņem vērā spēkā esošā likumdošana – Regula 1223/2009 par kosmētikas produkciju.

Saskaņā ar Regulas Pielikumu I, kosmētikas produkcijas drošības atskaitei jāsatur detalizēta informācija pie piejaukumiem, paliekām un informācija par iepakojuma materiālu, ietverot vielu tīrību, sajaukumus un atbilstošus iepakojuma materiāla raksturojumus, konkrēti, tīrību un stabilitāti.

 

Cita likumdošana ietver Lēmumu 2013/674/EU, kurš nosaka vadošos principus, lai atvieglotu kompānijām Regulas (ES) Nr.1223/2009 Pielikuma I prasību ievērošanu.

 

2019.gada jūnijā Cosmetics Europe publicēja dokumentu, kura mērķis ir atbalsts un iepakojuma ietekmes uz produkta drošību vērtēšanas atvieglošana, kad kosmētikas produkts atrodas tiešā kontaktā ar iepakojumu.

 

Materiālu, kas tieši kontaktē ar produktu, raksturojumi ir svarīgi no kosmētikas produkta drošības viedokļa. Informācijai par šo iepakojuma materiālu raksturojumiem jāļauj novērtēt jebkurus potenciālos riskus. Attiecīgie raksturojumi var ietvert iepakojuma materiāla sastāvu, ietverot vielas, tādas kā piedevas, tehniski neizbēgami piejaukumi vai vielas migrāciju no iepakojuma.

 

Tā kā vislielākās bažas rada iespējamā vielu migrācija no iepakojuma kosmētikas produktā un tas, ka šajā jomā nav standarta procedūru, viena no plašāk atzītajām un vispārpieņemtajām nozares metodoloģijām balstās uz likumdošanas par kontaktu ar pārtikas produktiem ievērošanas pārbaudi.

 

Materiāli, kas tiek izmantoti kosmētikas produkcijas ražošanai, ietver plastmasas, līmes, metālus, sakausējumus, papīru, kartonu, drukas krāsas, laikas, gumiju, silikonus, stiklu un keramiku. Saskaņā ar normatīvi tiesisko bāzi kontaktam ar pārtikas produktiem šos materiālus un izstrādājumus regulē Noteikumi 1935/2004 – par vielām un materiāliem, kas paredzētas saskarei ar pārtiku. Šos materiālus un izstrādājumus jāizgatavo saskaņā ar pienācīgu ražošanas praksi (GMP), kas balstās uz kvalitātes nodrošināšanas sistēmām, kvalitātes kontroli un dokumentāciju. Šī prasība ir aprakstīta Regulā 2023/2006. Regula paredz iespēju noteikt konkrētus pasākumus katram materiāla tipam, lai nodrošinātu noteikto pamatprincipu ievērošanu. Materiāls, kuram tika noteikti konkrētāki pasākumi – tas ir plastikāts, kā tas paredzēts Regulā 10/2011 un sekojošos labojumos.

 

Regula 10/2011 nosaka prasības, kuras jāievēro attiecībā uz izejvielām un gatavo produkciju. Informācija, kas jāiekļauj Atbilstības deklarācijā, ir atainota Pielikumā IV (šo pielikumu papildina Savienības vadība attiecībā uz informāciju piegāžu ķēdē. Savienības vadība ir vērsta uz svarīgākās informācijas par datu, kas nepieciešami Regulas 10/2011 ievērošanai piegāžu ķēdē,  nodošanu). Regula 10/20011 nosaka arī skaitliskos ierobežojumus vielām, kas var būt gala produktā vai var nonākt pārtikā (migrācija), un nosaka standartus testēšanas rezultātiem un migrācijas testēšanai (prasība gala produktiem).

 

No laboratorijas analīzes viedokļa, lai pārbaudītu atbilstību noteiktiem migrācijas limitiem, ko nosaka Regula 10/2011, jārealizē sekojoši pasākumi:

 

Iepakojuma ražotājam jābūt Atbilstības deklarācijai (DoC) visām izmantojamajām plastikāta izejvielām. Šis apstiprinošais dokuments ļauj lietotājiem pārbaudīt atbilstību prasībām – vai tiek uzskaitītas visas vielas, kas tiek izmantotas receptūrā (izņemot pamatotus izņēmumus) saskaņā ar Regulas 10/2011 Pielikumiem I un II un sekojošiem labojumiem.

 Vispārējo migrācijas testu veikšana ar mērķi pārbaudīt materiāla inertumu (ja piemērojams).

Nepieciešamības gadījumā skaitlisko testu veikšana, lai noteiktu palieku saturu un/vai specifisku migrāciju ar mērķi pārbaudīt atbilstību ierobežojumiem, ko likumdošana nosaka katrai vielai.

 

Lai izstrādātu vispārējos un speciālos migrācijas testus, jāizvēlas simulatori un iedarbības nosacījumi.

 

Imitatori: uz pārtikas produktu/kosmētikas bāzes, kuri var kontaktēt ar materiālu, testēšanas simulatori tiek izvēlēti saskaņā ar direktīvām, kas iekļautas Regulas 10/2011 Pielikumā III.