Biežākās problēmas, ko auditori atklāj saistībā ar pārtikas iepakojuma atbilstības darbu.

Pārtikas produktu ražotājam jāapietas ar iepakojuma materiāliem tāpat kā ar jebkuru citu izejvielu attiecībā uz līgumiem, specifikācijām un likumīgiem piesārņojuma ierobežojumiem.

Saskaņā ar ES Regulas (EK) Nr. 1935/2004 3. panta a) apakšpunkta b) un c) punktu vielas nedrīkst nokļūt no iepakojuma pārtikas produktos daudzumos, kas ir bīstami patērētāju veselībai, kas nepieņemami maina pārtikas produktu sastāvu vai ietekmē to organoleptiskās īpašības. Tas attiecas uz visiem FCM, tostarp pārtikas produktu iepakojumu, neatkarīgi no tā, vai konkrētais materiāls ir regulēts ar atsevišķiem ES tiesību aktiem vai nē (piemēram, metāls, stikls, papīrs, korķis).

Pārtikas ražotājam ir jāpārbauda, vai iepakojums ir piemērots konkrētajam pārtikas produktu veidam, kā arī procesa, uzglabāšanas un izplatīšanas apstākļiem, piemēram, temperatūrai un saskares laikam.

Ja pārtikas ražotājs izmanto dažādus materiālus (piemēram, dažādas plēves plus etiķete vai kartons kā ārējais iepakojums), viņam ir pienākums pārbaudīt šo materiālu mijiedarbību un novērtēt visu iepakojumu (migrāciju). Pārtikas ražotājam ir jāizstrādā, jāuztur un jāatjaunina nepieciešamā iekšējā dokumentācija un jānovērtē/jāapstiprina iepakojuma piegādātāji, pamatojoties uz kritērijiem, kas ietver pārtikas produktu drošību un tiesību aktu ievērošanu.

HACCP plāna ietvaros iespējamā migrācija jāuzskata par ķīmisko risku, un jānosaka un jāīsteno atbilstoši kontroles pasākumi (piemēram, testi un novērtējumi).

Galvenais ir godīga un skaidra komunikācija apstrādes piegādes ķēdē. Likumisko prasību ievērošanu un galaprodukta drošību var nodrošināt tikai tad, ja iepakojuma piegādātājs un pārtikas produktu ražotājs apmainās ar atbilstošo informāciju un dokumentiem un otrādi.

Visbiežāk sastopamās problēmas, ko revidenti ir konstatējuši saistībā ar iepakojuma atbilstības nodrošināšanu:

• piegādātāja vai laboratorijas dokumenti nav lasāmi vai saprotami

• atbilstības nodrošināšanas darbs nav pabeigts

• produkts netiek novērtēts kopējā kontekstā

• gala produkts netiek testēts

• nav analīzes stratēģijas

• juridiskās prasības/atsauces DoC/piemērotības pierādījumos nav aktuālas

• trūkstoša un nepilnīga informācija atbilstības deklarācijā – piemērotības pierādījumos

• konkrētu migrācijas robežu (SML) un kopējās migrācijas robežas (OML) testēšanas nosacījumi nesakrīt

• pretrunīga informācija (piemēram, lietošanas nosacījumi neatbilst testēšanas nosacījumiem)