Cosmetic, Toiletry and Perfumery Association Limited
Britu kosmētikas asociācija CTPA (Cosmetic, Toiletry & Perfumery Association) ir vērsusies pie Eiropas Komisijas ar lūgumu precizēt, vai Lielbritānijas ierosinātais aizliegums kosmētikas produktos izmantot plastmasas mikrosfēras (mikrobīdītes) atbilst ES tiesību aktu prasībām. Šis lūgums tiek uzskatīts par ierobežojumu kosmētikas produktiem.
Pagājušajā mēnesī Lielbritānijas valdība publicēja likumprojektu, kas aizliegs ražot kosmētikas līdzekļus skalošanai, kas satur mikrogranulas, un likums stāsies spēkā šā gada beigās. CTPA uzdod jautājumu, vai Lielbritānija kā ES dalībvalsts var aizliegt šādu produktu tirdzniecību un ražošanu. Nav skaidrs, vai Lielbritānijai ir šādas pilnvaras, ja citas Eiropas Savienības dalībvalstis nav ieviesušas aizliegumu mikrogranulām kosmētikas produktos.
CTPA vērsās Komisijā, izmantojot Tehniskās regulatīvās informācijas sistēmu (TRIS), ES mehānismu.
15. oktobrī beidzās komentāru iesniegšanas periods par Lielbritānijas likumprojektu. Tajā Vides ministrija Defra meklēja pierādījumus par citu mikroplastmasas avotu ietekmi uz jūras vidi.
Lielbritānijas kosmētikas rūpniecība jau pakāpeniski ir pārtraukusi cietu mikrogranulu izmantošanu kosmētikas līdzekļos, apsteidzot jebkuru citu ES dalībvalstu likumdošanu.
Tajā pašā laikā Eiropas kosmētikas rūpniecība šobrīd ir praktiski pabeigusi cietu plastmasas mikrogranulu izņemšanu no kosmētikas produktiem, un neatkarīgi no Eiropas Komisijas veikto pētījumu rezultātiem cietas plastmasas mikrogranulas nākotnē netiks atkārtoti ieviestas nevienā kosmētikas produktā. Neskatoties uz to, ka Komisija nav veikusi nekādus pasākumus, lai ieviestu mikroplastmasas izmantošanas aizliegumu kosmētikas produktos visā Eiropas Savienībā, tā ir veikusi sabiedrisko apspriešanu par politikas variantiem mikroplastmasas iekļūšanas jūras vidē samazināšanai. Konsultācijas beidzās 2017. gada 16. oktobrī, un līdz gada beigām ir gaidāms ziņojums ar secinājumiem un ieteikumiem.
Tikmēr Beļģija paziņoja par savu brīvprātīgu plānu pakāpeniski atteikties no mikroplastmasas visos patēriņa produktos līdz 2019. gadam. Aizliegums sākotnēji attieksies uz kosmētiku un zobu pastu. 2018. gada janvārī Francija aizliegs kosmētiku, kas satur mikroplastmasu, un Zviedrija ierosinājusi darīt to pašu.
16. oktobrī tiks uzsākta apspriešana par aizlieguma ieviešanu un ievērošanu Velsā attiecībā uz kosmētikas līdzekļu un personīgās higiēnas līdzekļu, kas satur plastmasas mikrosfēras, ražošanu un pārdošanu. Provizoriski ierosināts, ka aizlieguma spēkā stāšanās datums Velsā ir 2018. gada 30. jūnijs. Ierosinātā datums 30. jūnijs ir saprātīgs, jo tas uzņēmumiem dod pietiekami ilgu laiku, lai sagatavotos aizliegumam, un tas nodrošina reālistisku termiņu, lai izstrādātu un ieviestu tiesību aktus.
Šis aizliegums ir daļa no pasākumu kopuma, lai samazinātu atkritumu daudzumu un novērstu plastmasas piesārņojuma radīto kaitējumu. Tiek izskatīta iespēja ieviest paplašinātu ražotāja atbildības shēmu, kurā ražotāji uzņemas atbildību par atkritumiem, ko tie ražo.
Indijas Nacionālā vides tiesa 2017. gada 25. oktobrī uzdeva Veselības un ģimenes labklājības ministrijai izdot paziņojumu par mikrogranulu klasificēšanu kā “nedrošas” izmantošanai kosmētikas produktos. Tiesnesis Svatanters Kumars lūdza valdību caur Indijas standartu biroju divu nedēļu laikā izdot paziņojumu par plastmasas mikrosfēru izskatīšanu kosmētikas līdzekļos kā nedrošas lietošanai.
