Map WEB

ISO 12100:2010 - Mašīnu drošums - Vispārīgie projektēšanas principi - Riska novērtēšana un riska samazināšana

 

Projektējot mašīnu, projektētājam jāņem vērā ne tikai mašīnas veiktspēja, bet arī operatora drošība. Mašīnu direktīvā 2006/42/EK noteikts, ka mašīnu ražotājiem un to pilnvarotajiem pārstāvjiem jāievēro saskaņotos mašīnu standartos ietvertās būtiskās un īpašās prasības. Pienākums veikt mašīnu riska novērtējumu izriet tieši no Mašīnu direktīvas pamatprasībām.

 

Direktīvā noteikts, ka ražotājam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim jāveic mašīnas riska novērtēšanas process. Riska analīzes un riska novērtēšanas procesā var izmantot ar Mašīnu direktīvu saskaņotu standartu EN ISO 12100 Mašīnu drošība. Vispārīgie projektēšanas principi. Riska novērtējums un riska samazināšana. Šajā standartā aprakstīts, kā novērtēt riskus, kas rodas, strādājot ar mašīnu, un sniegta vispārēja stratēģija mašīnu drošības aprīkojuma izmantošanai. Saskaņā ar tā noteikumiem drošības pasākumi jāņem vērā gan projektētājam mašīnas projektēšanas un izgatavošanas laikā, gan lietotājam mašīnas ekspluatācijas laikā.

 

Mašīna jāprojektē un jāražo, ņemot vērā riska novērtējuma rezultātus. Bez šā procesa nav iespējams mašīnu marķēt ar CE zīmi un likumīgi laist tirgū. Saskaņā ar direktīvu un standartu EN ISO 12100: 2010 riska samazināšana jāveic trīs posmos:

 

Svarīgākais ir pēc iespējas novērst vai samazināt apdraudējumu mašīnas projektēšanas posmā, projektējot to konstrukciju tā, lai tās iekšpusē būtu pēc iespējas drošākas (piemēram, novietojot bīstamās mašīnas daļas nepieejamās vietās).

 

Tehnisko aizsardzības pasākumu un/vai papildu aizsardzības pasākumu piemērošana. Ja bīstamību nevar novērst projektēšanas posmā, jāpiemēro atbilstoši papildu drošības pasākumi (piemēram, pārsegi, aizsargierīces, vibrāciju slāpēšana).

 

Informācija par lietošanu. Ja, neraugoties uz iepriekš minētajiem drošības pasākumiem, mašīna joprojām rada apdraudējumu lietotājam (tas ir tā sauktais atlikušais risks), mašīnas operatori ir rūpīgi jāinformē un jābrīdina. Brīdinājumi un drošības informācija jānovieto uz mašīnas un mašīnas lietošanas instrukcijā. Tas var ietvert, piemēram, mašīnas operatora individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu, brīdinājuma (skaņas un optisko) signalizāciju. Informāciju par apdraudējumiem uz mašīnām parasti izvieto piktogrammu vai simbolu veidā. Šajā aizsardzības kategorijā ietilpst arī brīdinājums operatora rokasgrāmatā, kas aizliedz izmantot mašīnas personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, vai personām, kuras nav pilnvarotas tās izmantot.

 

 

Praksē veikt mašīnas riska novērtējumu ir ilgs un sarežģīts process. Tas jāveic kompetentām personām, kas iesaistītas mašīnas projektēšanā, ražošanā un lietošanā. Turklāt noteikumi paredz, ka riska novērtējums pēc vajadzības jāatjaunina. Nepieciešamība atjaunināt novērtējumu var rasties, ja mašīnas lietošanas laikā tiek atklāti jauni apdraudējumi, kurus nebija iespējams identificēt iepriekšējās analīzēs. Riska novērtējumu atjaunina arī pēc nelaimes gadījuma, ko izraisījis darbs ar mašīnu.

 

Ar darbu ar mašīnām saistīto apdraudējumu noteikšanas un šo apdraudējumu riska novērtēšanas process ir juridiska prasība, kas izriet no Mašīnu direktīvas 2006/42/EK, un tas ir nepieciešams, lai mašīnai piešķirtu CE marķējumu. Labi veikts riska novērtējums palielina operatoru un apkārtējo personu drošību, kas varētu ciest mašīnas avārijas gadījumā.

 

Riska novērtējuma veikšana ir būtisks elements, lai nodrošinātu mašīnas drošību, un tāpēc tas ir obligāts, ja mašīnai tiek piešķirts CE marķējums. Riska novērtējums saskaņā ar Mašīnu direktīvu 2006/42/EK sastāv no šādiem posmiem:

 

Pirmajā posmā jānosaka mašīnas lietošanas ierobežojumi, mašīnas lietošanas vieta un laiks, paredzētais lietojums (paredzētā izmantošana) un paredzētā nepareizā izmantošana (piemēram, kas notiek, ja mašīna tiek lietota nepareizi). Tiek precizēti dažādi mašīnas darbības veidi - kur mašīna tiks izmantota (rūpnieciski, sadzīvē) un kas to drīkst izmantot.

 

Ņem vērā telpas un laika ierobežojumus, piemēram, operatora kustību diapazonu, operatora saskarni ar mašīnu, ieteicamo laiku starp mašīnas pārbaudēm un tās kalpošanas laiku. Ražotājam jāparedz jebkādi mašīnas ierobežojumi.

 

Kad ir noteikti mašīnas ierobežojumi, nākamais riska novērtēšanas posms ir apdraudējumu noteikšana. Saskaņā ar standartu EN ISO 12100 apdraudējumi jāidentificē visos mašīnas “dzīves cikla” posmos, sākot no ražošanas, transportēšanas un montāžas līdz demontāžai un utilizācijai. Tikai tad, kad apdraudējumi ir identificēti, var veikt pasākumus, lai novērstu apdraudējumus vai samazinātu risku.

 

Apdraudējumi var ietekmēt dažādas jomas, tāpēc jāanalizē katra no turpmāk minētajām apdraudējumu grupām:

- Mehāniskās,

- elektriskās,

- termiskā

- trokšņa radīti apdraudējumi,

- ar vibrāciju saistīti,

- ar radiāciju,

- ar mašīnā esošajiem materiāliem un vielām.

 

Uzskaitīto apdraudējumu saraksts nav pilnīgs. Ja ražotājs vai pilnvarotais pārstāvis deklarē, ka mašīna rada citus apdraudējumus, novērtējot mašīnas risku, jāņem vērā arī tie.

 

Risku nosaka katram iepriekš identificētajam apdraudējumam. Riska līmenis ir atkarīgs no šādiem faktoriem:

- bojājumu smaguma pakāpi, ko varētu ciest mašīnas operators vai apkārtējie.

- šo bojājumu rašanās varbūtība.

 

Riska samazināšanas nepieciešamības noteikšana ir jāveic atsevišķi katram identificētajam apdraudējumam. Pamatojoties uz iepriekš novērtēto risku, tiek noteikts, vai mašīnā vai operatoram ir nepieciešami preventīvi pasākumi. Robežvērtību, kas nosaka drošības pasākumu nepieciešamību, nosaka persona, kura veic riska novērtējumu. Risku, ko nevar novērst projektēšanas un ražošanas posmā (neskatoties uz veiktajiem preventīvajiem pasākumiem), sauc par atlikušo risku. Informācija par to jāiekļauj mašīnas dokumentācijā.

 

Risku var samazināt, novēršot apdraudējumus vai samazinot katru no diviem riska elementiem (nopietnību un iestāšanās varbūtību). Lai samazinātu risku, jāievēro “trīs soļu metode”, proti:

- īstenot drošus risinājumus,

- piemērot tehniskos aizsardzības pasākumus un/vai papildu aizsardzības pasākumus,

- iekļaut lietošanas instrukcijās informāciju par drošu lietošanu.

 

Riska novērtējuma dokumentācijā jāietver šādi elementi:

- precīzi dati par mašīnu

- mašīnas lietošanas vadlīnijas (maksimālā slodze u. c.),

- visi identificētie apdraudējumi,

riska novērtējumā izmantotā informācija:

- izmantotie dati un to avoti (nelaimes gadījumu vēsture utt.),

- izmantoto datu neskaidrības un to ietekme uz riska novērtējuma rezultātu,

- Piemēroto aizsardzības pasākumu apraksts,

- Informācija par atlikušo risku,

- riska novērtējuma laikā (tā rezultātā) iegūtie dokumenti,

- Riska novērtējuma rezultāts.

 

Riska novērtējuma dokumentācija ir daļa no mašīnas dokumentācijas, kas jāsagatavo, kad mašīnai tiek piešķirts CE marķējums. Ražotājam nav pienākuma to nodot mašīnas lietotājiem, bet ražotājam tā jāglabā kopā ar mašīnas atbilstības deklarāciju 10 gadus.

 

Īss atsevišķu riska novērtēšanas posmu apraksts parāda, cik darbietilpīgs ir šis process. Lai mašīna būtu droša, rūpīgi jāanalizē katrs iepriekš aprakstītais solis. Rūpīgi veikts riska novērtējums pasargā mašīnas ražotāju no sekām, kas to varētu skart, ja ar mašīnu notiktu negadījums. Tomēr jāatceras, ka viss riska novērtējums galvenokārt tiek veikts mums visiem, mašīnu lietotājiem - cilvēkiem, kuri ikdienā izmanto dažādas ierīces.

 

Vispārīgus ieteikumus par riska novērtēšanu atsevišķos riska novērtēšanas procesa posmos var sniegt mūsu eksperti, kuriem ir liela pieredze šajā jomā.

 

Ja jums ir interese, mēs varam sniegt riska novērtējumu jūsu mašīnu izstrādājumiem. Darbs tiek veikts uz līguma pamata.