Mašīnas, kas paredzētas darbam mežsaimniecībā un lauksaimniecībā
Mežsaimniecībā un lauksaimniecībā izmantojamām mašīnām jāatbilst saskaņotajiem ES tiesību aktiem, jo īpaši Direktīvai 2006/42/ES, un tām jābūt marķētām ar CE zīmi.
Mežizstrādes mašīnu izmantošanas laikā joprojām notiek nelaimes gadījumi. Lai vēl vairāk samazinātu to skaitu, ir jāuzlabo standarti, kas regulē šo mašīnu drošību.
Galvenais avāriju cēlonis ir nepietiekama seguma vietās, kur notiek šķelšana vai zāģēšana. Drošības princips un tehniskās prasības, kas regulē šo mašīnu lietošanu, ir izklāstītas piemērojamajos Eiropas standartos EN 609-11 un EN 1870-62, bet to apjoms ir nepietiekams un tie nenodrošina atbilstošu atbalstu galvenajām drošības un higiēnas prasībām, kas izklāstītas Direktīvā par mašīnām 2006/42/EK. Eiropas Savienības ekspertu kopiena diezgan bieži iesniedz konkrētus priekšlikumus standartu uzlabošanai, tos pārskatot, lai nodrošinātu augstāku drošības līmeni, kas atbilstu mašīnu direktīvai.
Liela daļa nelaimes gadījumu, kas notiek, griežot malku, notiek tādēļ, ka mašīnu izmanto nevis viens cilvēks, bet vairāki cilvēki vienlaikus. Ir ļoti svarīgi, lai nākotnē EN 609-1 un EN 1870-6 formulētais drošības princips ņemtu vērā mašīnas vienlaicīgu izmantošanu vairākiem cilvēkiem, kas ir ierasta prakse. Turklāt kokmateriāli, kas paredzēti griešanai, jāaizsargā ar paša mehānisma konstrukciju, kas jāatspoguļo standarta noteikumos. Ja kokmateriāli nav nostiprināti, pastāv risks, ka darbinieki nokļūs griešanas vai skaldīšanas zonā. Tāpēc vairāk uzmanības jāpievērš ergonomikas aspektiem.
Jāparedz arī papildu pasākumi nelaimes gadījumu novēršanai, ieviešot vadības sistēmu, kas prasa abu roku izmantošanu. Operatoriem jābūt iespējai izlaist koka gabalus, kas iestrēguši mašīnā, un bīstamas skaldīšanas mehānisma kustības jāaptur.
Tomēr vissvarīgākais priekšlikums ir sasniegt vietu, kur notiek zāģēšana vai sadalīšana, kas jānovērš ar aizsargu vai aizsargierīču palīdzību. Ražotāju līdzdalība apspriedēs ļāva pārbaudīt priekšlikumus un pieņēmumus par drošu mašīnu prototipiem un deva darba grupai praktisku pārskatu riska novērtēšanai un atgriezenisko saiti par risinājuma piemērojamību. Viena no konsultāciju secinājumiem bija nepieciešamība formulēt EN 609-1 prasības nevis ar četriem galvenajiem mašīnu tipiem, bet gan ar horizontālajiem un vertikālajiem.
