E–komercija, tālpārdošana un pārdošana ārpus tirdzniecības
Direktīva par elektronisko tirdzniecību Eiropas Kopienā nosaka tiesisko regulējumu elektroniskajai tirdzniecībai ES.
Produkti, ko tiešsaistē pārdod pārdevēji, kuri atrodas ārpus ES, tiek uzskatīti par laistiem ES tirgū, ja tie ir īpaši paredzēti ES patērētājiem vai citiem galalietotājiem. Novērtējums par to, vai tīmekļa vietne, kas atrodas ES vai ārpus tās, ir orientēta uz ES patērētājiem, jāveic katrā konkrētajā gadījumā, ņemot vērā visus attiecīgos faktorus, piemēram, ģeogrāfiskos reģionus, uz kuriem ir iespējams veikt piegādi, pieejamās valodas, kas tiek izmantotas piedāvājuma vai pasūtījuma veikšanai, maksājumu iespējas utt. Ja tiešsaistes operators piegādā preces Eiropas Savienībā, pieņem maksājumus no ES patērētājiem, galalietotājiem un izmanto ES valodas, tad var uzskatīt, ka operators ir skaidri izvēlējies piegādāt preces patērētājiem Kopienā. Tiešsaistes operatori var piedāvāt pārdošanai preču veidu vai atsevišķu preci tikai tad, ja ir veikts novērtējums par atbilstību Savienības prasībām.
Ekonomiskie operatori, kas piedāvā produktu tiešsaistes pārdošanā, ir spējīgi sniegt pierādījumus, ka produkts ir drošs un atbilst piemērojamajām prasībām.
Juridiskā sekas ir tādas, ka preces, ko piedāvā pārdošanai tīkla operatori, ir jāatbilst visām piemērojamajām ES noteikumiem, kad tās tiek laistas tirgū. ES uzraudzības iestādes ir tiesīgas pārbaudīt atbilstību prasībām. Turklāt produkti, ko piedāvā tiešsaistes uzņēmēji, parasti tiek glabāti noliktavās, kas atrodas ES, lai garantētu to ātru piegādi ES patērētājiem. Attiecīgi preces, kas glabājas šādās noliktavās, uzskata par piegādātām izvietošanai, patēriņam vai lietošanai ES tirgū un tādējādi izvietotām ES tirgū. Ieviešana tirgū ir visnozīmīgākais moments attiecībā uz Savienības saskaņoto tiesību aktu piemērošanu.
