Map WEB

Mērķis ir izveidot telpu bez iekšējām robežām vai normatīviem šķēršļiem, kurā nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite saskaņā ar Līgumu pantos noteikto.

 

Preču brīva aprite

Ar iekšējā tirgus izveidi tika atcelti muitas nodokļi un kvantitatīvie ierobežojumi. Preču brīva aprite balstās uz savstarpējas atzīšanas principiem attiecībā uz valstu tehniskajiem noteikumiem, fizisko un tehnisko šķēršļu likvidēšanu un standartizāciju. 2008. gadā tika pieņemts jauns tiesiskais regulējums, kas veicina preču brīvu apriti, izmantojot ES tirgus uzraudzības sistēmu un CE marķējumu.

 

Kapitāla brīva aprite

Ierobežojumi kapitāla apritei un maksājumiem starp ES dalībvalstīm, kā arī starp ES dalībvalstīm un valstīm, kas nav ES dalībvalstis, tika aizliegti 2004. gadā, stājoties spēkā Māstrihtas līgumam. Tomēr ir daži izņēmumi, kas galvenokārt saistīti ar nodokļu uzlikšanu un valsts politikas apsvērumiem. Kapitāla brīva aprite veicina ekonomisko izaugsmi, ļaujot efektīvi ieguldīt kapitālu un stimulējot eiro izmantošanu kā starptautisku valūtu.

 

Brīvība veikt uzņēmējdarbību un sniegt pakalpojumus

Brīvība veikt uzņēmējdarbību un sniegt pakalpojumus garantē uzņēmumu un profesionāļu mobilitāti ES robežās. Pašnodarbinātie un profesionāļi vai juridiskas personas TFEU 54. panta nozīmē, kas likumīgi strādā vienā ES valstī, var stabili un nepārtraukti veikt saimniecisko darbību citā ES valstī, piedāvāt un sniegt savus pakalpojumus citās ES valstīs uz laiku, paliekot savā izcelsmes valstī.

 

Darba ņēmēju brīva pārvietošanās

Tas ietver tādus aspektus kā darba ņēmēju pārvietošanās un uzturēšanās tiesības, ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās tiesības, un tas nozīmē jebkādas diskriminācijas atcelšanu uz nacionalitātes pamata attiecībā uz nodarbinātību, atalgojumu un citiem darba un nodarbinātības nosacījumiem. Ierobežojumi var tikt piemēroti valsts dienestā. Eiropas Darba aģentūra darbojas kā specializēta aģentūra darbinieku brīvas pārvietošanās jomā, tostarp attiecībā uz norīkotajiem darbiniekiem.

 

Normatīvo šķēršļu neesamība brīvai pārvietošanās nozīmē:

ES uzņēmumi gūst šādas priekšrocības:

liels tirgus ar vairāk nekā 400 miljoniem patērētāju;

piekļuvi daudziem preču un pakalpojumu piegādātājiem vienotajā tirgū;

izmaksu samazināšanu, pateicoties apjomradītiem ietaupījumiem un noteikumu, standartu un prasību saskaņošanu visā teritorijā. ES pilsoņi gūst šādas priekšrocības:

papildu darba vietu radīšanu;

zemākas cenas un plašāku preču un pakalpojumu izvēli;

kvalitāte un drošība, ko garantē saskaņoti noteikumi un standarti;

vairāk inovāciju, pētniecības un attīstības priekšrocības;

iespēja dzīvot, strādāt, mācīties un veikt uzņēmējdarbību visā ES teritorijā;

preču pārdošana un naudas pārskaitīšana bez ierobežojumiem.

 

Dažas valstis, kas nav ES dalībvalstis, arī saskaņo savus noteikumus ar vienotā tirgus noteikumiem, paplašinot tā darbības jomu ārpus ES. Tās ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis, kas nav ES dalībvalstis: Norvēģija, Islande un Lihtenšteina. Šveice arī tirgojas ar vienoto tirgu, izmantojot divpusējus nolīgumus ar ES. Kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis arī cenšas saskaņot savus tiesību aktus ar ES acquis kā vienu no nosacījumiem savai nākotnes dalībai ES.