Map WEB

Eiropas harmonizētie (saskaņotie) standarti ir instruments sabiedrības interešu aizstāvībai un ir svarīgs faktors likumdošanas atbalstam.

Viens no ES mērķiem ir paplašināt Eiropas iekšējo tirgu un stiprināt brīvo tirdzniecību. Šajā posmā liela nozīme ir tirdzniecības barjeru samazināšanai. Lai to panāktu, ir nepieciešams, lai produkti, kas tiks pārdoti Eiropā, atbilstu vienām un tām pašām pamatprasībām, lai tos varētu ātri un droši laist tirgū.

Eiropas tiesību akti un standarti ir cieši saistīti.

Eiropas standarti tiek izstrādāti vienā no trim Eiropas standartizācijas organizācijām:

• Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN — European Committee for Standardization) — nodarbojas ar visām nozarēm, izņemot elektrotehniku un telekomunikācijas;

• Eiropas Elektrotehnikas standartizācijas komiteja (CENELEC — European Committee for Electrotechnical Standardization) — nodarbojas ar standartiem elektrotehnikas nozarē;

• Eiropas Telekomunikāciju standartu institūts (ETSI – European Telecommunications Standards Institute) – nodarbojas ar standartiem telekomunikāciju jomā un dažiem radio un televīzijas pārraižu aspektiem.

Visas ieinteresētās puses vai tie, kurus var ietekmēt jauno standartu pieņemšana, var dot savu ieguldījumu to attīstībā valsts līmenī, veidojot sabiedrisko viedokli par Eiropas standartu, vai tieši Eiropas līmenī iesniegt savus komentārus.

Standartu projektus apspriež ekspertu kopiena no dažādām jomām, tostarp rūpniecības, valdības, akadēmiskajām un speciālajām interešu grupām. Viens no galvenajiem Eiropas standartizācijas organizāciju mērķiem ir panākt, lai eksperti, kas piedalās to darbā, pārstāvētu dažādu kopienu intereses, kas veicina standartu pieņemšanu un piemērošanu pēc to publicēšanas. Eiropas standarti tiek izstrādāti, ja pastāv nepieciešamība pēc šādiem standartiem rūpniecībā, tirgus prasības vai sabiedrības vajadzības. Eiropas Kopiena var gūt labumu no jaunu standartu pieņemšanas, kas uzlabo produktu un pakalpojumu kvalitāti un drošību saskaņā ar ES vienotā tirgus prasībām, kalpo par pamatu atbilstības novērtēšanai un veicina tehnisko šķēršļu novēršanu tirdzniecībā.

Saskaņotie standarti nodrošina atbilstības prezumpciju pamatprasībām, kuras tiem jāaptver, ja to dati tiek publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Dati par saskaņotajiem standartiem tiek publicēti kā Komisijas paziņojumi C sērijā.

Eiropas standarti bieži vien pilnībā vai daļēji balstās uz Starptautiskās standartizācijas organizācijas vai Starptautiskās elektrotehnikas komisijas standartiem. Tomēr dažkārt atbilstības prezumpcija ir iespējama tikai tad, ja tiek piemērota Eiropas versija ar tajā veiktajiem grozījumiem.

Datu publicēšanas mērķis Oficiālajā Vēstnesī ir noteikt atbilstības prezumpcijas spēkā stāšanās datumu. Datu publicēšana par vienotajiem standartiem ir Komisijas administratīvs uzdevums, kas tiek veikts bez turpmākas apspriešanās ar dalībvalstīm vai nozares komitejām. Tas ir galīgais mērķis jebkuriem saskaņotajiem standartiem, pabeidzot procesu, kas sākās ar Komisijas pieprasījumu.

Saskaņoto standartu piemērošana nav vienīgais veids, kā pierādīt konkrēta produkta atbilstību; tomēr saskaņotie standarti ir vienīgie, kas pēc to publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī var automātiski nodrošināt prezumpciju par atbilstību pamatprasībām, uz kurām attiecas šie standarti.

Saskaņā ar noteiktiem Savienības tiesību aktiem par harmonizāciju valstu normas var paredzēt atbilstības prezumpciju kā pārejas pasākumu, ja attiecīgajā jomā nav saskaņota standarta. Dalībvalstis var paziņot Komisijai to valstu normu tekstu, kuras tās uzskata par atbilstošām pamatprasībām. Pēc apspriešanās ar dalībvalstīm Komisija paziņo dalībvalstīm, vai valsts standarts paredz atbilstības prezumpciju vai nē. Ja atbilde ir apstiprinoša, dalībvalstīm jāpublicē dati par šiem standartiem. Dati tiek publicēti arī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šī procedūra līdz šim nav tikusi izmantota, lai piešķirtu pilnīgu prioritāti eirostandartu izstrādei.

 

Ražotājs var izvēlēties, vai piemērot un atsaukties uz saskaņotajiem standartiem vai nē. Tomēr, ja ražotājs nolemj neievērot saskaņotos standartus, tam ir jāpierāda, ka tā produkcija atbilst pamatprasībām, izmantojot citus pasākumus pēc savas izvēles, kas nodrošina drošības līmeni vai citu interešu aizsardzību, kā to prasa piemērojamie tiesību akti. Tās var būt tehniskās specifikācijas, piemēram, nacionālie standarti, Eiropas vai starptautiskie standarti, kas nav saskaņoti, nav publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai ražotāja paša specifikācijas. Šādos gadījumos ražotājs neizmanto atbilstības prezumpciju un pats ir atbildīgs par atbilstības nodrošināšanu. Tas nozīmē, ka viņam tehniskajā dokumentācijā par attiecīgo produktu ir jāparāda, kā tehniskās specifikācijas, kuras viņš izmanto, nodrošina atbilstību pamatprasībām.

 

Ir svarīgi uzsvērt, ka Savienības harmonizējošie tiesību akti par produktiem parasti neparedz saskaņoto standartu izmantošanu. Tikai pamatprasības ir juridiski saistošas, un ražotāji var piemērot jebkādus standartus un tehniskās specifikācijas. Tomēr tikai saskaņotie standarti nodrošina atbilstības prezumpciju.

Turklāt, pat ja ražotājs nav izmantojis saskaņotus standartus, attiecīgā saskaņotā standarta izmaiņas var nozīmēt izmaiņas jaunākajos tehnoloģiskajos risinājumos, kā rezultātā viņa produkts var neatbilst prasībām.

 

Savās attiecībās ar citām valstīm ES, cita starpā, cenšas veicināt starptautisko tirdzniecību ar regulētiem produktiem. Atvērtas tirdzniecības nosacījumi ietver: pieeju saderīgumu, noteikumu un saskaņoto specifikāciju saskaņotību, noteikumu pārredzamību, atbilstošus regulējuma līmeņus un līdzekļus to sasniegšanai, objektivitāti sertifikācijā, tirgus uzraudzības pasākumu un uzraudzības prakses saderīgumu, kā arī atbilstošu tehnisko un administratīvo infrastruktūru.

Vienota produkta tirgus paplašināšana tiek panākta, izmantojot vairākus starptautiskus instrumentus, kas ļauj sasniegt atbilstošu sadarbības, tuvināšanas vai likumdošanas saskaņošanas līmeni, tādējādi veicinot preču brīvu apriti. Vienotām saskaņotām normām ir liela nozīme.

Eiropas Savienība vienmēr ir bijusi vadošā loma starptautiskās sadarbības atbalstīšanā tehnisko regulu, standartu, atbilstības novērtēšanas un produktu tirdzniecības šķēršļu novēršanas jomā.