Eiropas Savienībā pārtikas produktu iepakojumam paredzēto krāsvielu regulējums.
Krāsvielas, ko izmanto materiālu un izstrādājumu ražošanā, kuri paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem Eiropas Savienībā, netiek regulētas ES līmenī. Pašlaik nav kopējas ES direktīvas vai regulas, kas konkrēti regulētu šādas krāsvielas, kuras izmanto plastmasai, papīram, pārklājumiem un citiem materiālu veidiem, kas nonāk saskarē ar pārtikas produktiem.
Iepakojuma ražotājiem jānodrošina, ka jebkādas izmantotās krāsvielas vai pigmenti nekrāso pārtikas produktus, ar kuriem tie nonāk saskarē, un ka tie atbilst vispārīgajām drošības prasībām, kas noteiktas pamatreglamentā. Veicot kopējo gatavā produkta (iepakojuma) drošības novērtējumu, jānosaka, ka izmantotās krāsvielas atbilst piemērojamajām prasībām.
Pamatregulas 3.1. pants nosaka, ka materiāli un izstrādājumi jāražo saskaņā ar labu ražošanas praksi, lai normālos vai paredzamos lietošanas apstākļos tie nepieļautu savu sastāvdaļu nokļūšanu pārtikā tādā daudzumā, kas var:
a) apdraudēt cilvēku veselību, vai
b) izraisīt nepieņemamas izmaiņas pārtikas produkta sastāvā, vai
c) izraisīt tā organoleptisko īpašību pasliktināšanos.
Visi krāsainie materiāli un izstrādājumi, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, jāražo saskaņā ar Regulas (EK) 2023/2006 par labu ražošanas praksi prasībām, ar grozījumiem.
Regula (ES) 10/2011 ar grozījumiem konkrēti reglamentē plastmasas materiālus vai izstrādājumus, kas paredzēti laišanai tirgū ES. Attiecībā uz krāsvielām, kas tiek izmantotas plastmasas materiālos un izstrādājumos, Regulas par plastmasu 6.2. pants nosaka, ka „krāsvielas var izmantot plastmasas slāņu ražošanā plastmasas materiālos un izstrādājumos saskaņā ar valsts tiesību aktiem”.
Krāsvielas, kas tiek izmantotas plastmasas materiālos un izstrādājumos, neietilpst plastmasas regulas prasību darbības jomā, tomēr, ja tās ir uzskaitītas plastmasas regulā (kā, piemēram, oglekļa melnā gadījumā), ir jāpierāda, ka tās atbilst piemērojamajiem ierobežojumiem vai specifikācijām drošības novērtējuma ietvaros.
Plastmasas regulas II pielikumā noteikts, ka plastmasas materiāli un izstrādājumi nedrīkst izdalīt primāros aromātiskos amīnus (PAA) pārtikas produktos konstatējamos daudzumos, un noteikts konstatēšanas slieksnis 0,01 mg/kg visam PAA daudzumam. Turklāt plastmasas regulas II pielikumā ir noteiktas arī konkrētas migrācijas robežvērtības bārijam, kobalta, vara, dzelzs, litija, mangāna, cinka, alumīnija un niķeļa gatavos plastmasas materiālos vai izstrādājumos, kas var noteikt krāsvielas krāsu gammu.
Krāsvielu migrācija plastmasas materiālos vai izstrādājumos ir jāņem vērā, nosakot, vai tiek ievēroti piemērojamie ierobežojumi šīm vielām.
Dažas dalībvalstis, piemēram, Itālija, Nīderlande, Grieķija, Čehija un Rumānija, ir noteikušas valsts prasības attiecībā uz krāsvielu tīrību, ko izmanto plastmasas materiālos un izstrādājumos. Parasti šīs prasības attiecas uz antimona, arsēna, bārija, kadmija, hroma un citu smago metālu, kā arī aromātisko amīnu un dažu citu konkrētu organisko savienojumu klātbūtni.
Nīderlandes likumdošana arī nosaka noteiktus ierobežojumus elementu migrācijai no galīgā krāsotā materiāla vai izstrādājuma, kas nonāk saskarē ar pārtikas produktiem.
Prasības nedaudz atšķiras atkarībā no valsts. Lai gan lielākā daļa prasību attiecas uz krāsvielām, kas tiek izmantotas plastmasas materiālu un izstrādājumu ražošanā, ir vērts atcerēties, ka tas ne vienmēr tā ir. Piemēram, Nīderlandes prasības krāsvielu tīrībai attiecas uz visiem materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtikas produktiem, un izstrādājumiem, kas satur krāsvielas un tiek laisti Nīderlandes tirgū.
Spānija izvirza prasības attiecībā uz krāsvielu tīrību, kuras izmanto polimēru materiālu un izstrādājumu ražošanā.
Slovākijā ir prasības attiecībā uz krāsvielu pigmentu tīrību, kurus izmanto drukas krāsu ražošanā, bet Rumānijā ir prasības attiecībā uz krāsvielu tīrību, kuras izmanto gan drukas krāsu, gan plastmasas ražošanā.
Daudzas dalībvalstis nav noteikušas valsts prasības krāsvielām, bet vienmēr ir jānodrošina, ka gatavais materiāls vai izstrādājums, kas nonāk saskarē ar pārtikas produktiem, kuri satur krāsvielu, atbilst Pamatregulas (ES) 1935/2004 prasībām, jo īpaši drošības prasībām.
