Map WEB

Saskaņotie Eiropas Savienības tiesību akti ir piemērojami gadījumā, ja tirgū laistie vai ekspluatācijā nodotie produkti tiek izmantoti atbilstoši to paredzētajam lietojumam. Lietojums atbilstoši paredzētajam lietojumam nozīmē vai nu lietojumu, kuram produkts ir paredzēts saskaņā ar informāciju, ko sniedzis tirgotājs, vai parasto lietojumu, ko nosaka produkta konstrukcija un izgatavošana.

 

Parasti šādi produkti ir gatavi lietošanai vai prasa tikai korekcijas, kuras var veikt, ņemot vērā to paredzēto lietošanu. Produkti ir „gatavi lietošanai”, ja tos var lietot paredzētajam mērķim, nepievienojot papildu detaļas. Produkti tiek uzskatīti par gataviem lietošanai arī tad, ja visas detaļas, no kurām tie tiek samontēti, ir laistas tirgū tikai viena persona, vai arī tās ir nepieciešams tikai uzstādīt vai pieslēgt, vai arī tās ir laistas tirgū bez detaļām, kuras parasti tiek iegādātas atsevišķi un ievietotas, lai izmantotu paredzētajam mērķim.

 

Ražotājiem ir pienākums nodrošināt produktu lietotāju aizsardzības līmeni, kas atbilst lietošanai, ko ražotājs norāda produkta informācijā. Tas ir īpaši svarīgi gadījumos, kad ir iespējama produkta nepareiza lietošana.

 

Attiecībā uz tirgus uzraudzības darbībām tirgus uzraudzības iestādēm ir pienākums pārbaudīt produkta atbilstību:

- atbilstību tā paredzētajam lietojumam (kā to noteicis ražotājs) un

- lietošanas apstākļiem, kurus var saprātīgi paredzēt, t. i., kad šāda lietošana var būt likumīgas un viegli paredzamas cilvēka rīcības rezultāts.

 

Ražotājiem ir jāņem vērā produkta lietošanas apstākļi, kurus var saprātīgi paredzēt pirms produkta laišanas tirgū.

 

Ražotājiem ir jāiziet ārpus tā, ko viņi uzskata par paredzamo produkta lietošanu, un jāiejūtas parastā konkrētā produkta lietotāja vietā, paredzot, kā viņi saprātīgi izvērtētu produkta lietošanas iespējas.

 

Tāpat ir svarīgi, lai tirgus uzraudzības iestādes ņemtu vērā, ka ne visus riskus var novērst ar produkta dizainu. Uzraudzība un palīdzība paredzētajiem lietotājiem ir jāuzskata par daļu no apstākļiem, kurus var saprātīgi paredzēt. Piemēram, daži profesionālie darbagaldi ir paredzēti lietošanai vidēji kvalificētiem un apmācītiem darbiniekiem to darba devēja uzraudzībā; ražotājs nevar uzņemties atbildību, ja šādus darbagaldus iznomā izplatītājs vai trešā persona pakalpojumu sniedzējs lietošanai nekvalificētiem un nepagatavotiem patērētājiem.

 

Lielākā daļa Eiropas Savienības saskaņoto tiesību aktu saskaņošanu reducē uz virkni pamatprasību, kas ir sabiedrības interesēs. Šīs prasības attiecas uz lietotāju (parasti patērētāju un darbinieku) veselības un drošības aizsardzību, bet var attiekties arī uz citām pamatprasībām (piemēram, īpašuma, ierobežoto resursu vai vides aizsardzība).

 

Pamata prasības ir paredzētas, lai nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni. Tās rodas vai nu no noteiktiem ar produktu saistītiem apdraudējumiem (piemēram, fiziskā un mehāniskā izturība, uzliesmojamība, ķīmiskās, elektriskās vai bioloģiskās īpašības, higiēna, radioaktivitāte, precizitāte), vai attiecas uz produktu vai tā īpašībām (piemēram, noteikumi par materiāliem, konstrukciju). konstrukciju, ražošanas procesu, ražotāja sastādītās instrukcijas) vai noteikt galveno aizsardzības mērķi (piemēram, izmantojot ilustratīvu sarakstu). Vienam un tam pašam produktam var būt piemērojamas vairākas ES direktīvas, jo dažādu Savienības aktu pamatprasības ir jāpiemēro vienlaikus, lai produkts atbilstu Eiropas Savienības nepieciešamajām prasībām.

 

Pamata prasības jāpiemēro atkarībā no konkrētajam produktam raksturīgā apdraudējuma. Tāpēc ražotājiem jāveic riska analīze, lai vispirms identificētu visus iespējamos riskus, ko var radīt izstrādājums, un noteiktu pamata prasības, kas piemērojamas produktam. Analīze jādokumentē un jāiekļauj tehniskajā dokumentācijā - tehniskajā lietā. Ja tiek piemērota tikai daļa no saskaņotā standarta vai tas neaptver visas piemērojamās būtiskās prasības, tad ir jādokumentē veids, kādā tiek izskatītas piemērojamās būtiskās prasības, kuras tas neaptver.

 

Pamata prasības nosaka sasniedzamos rezultātus vai riska faktorus, ar kuriem jārēķinās, bet nenorāda tehniskos risinājumus to sasniegšanai. Konkrētu tehnisku risinājumu var nodrošināt standarts vai citas tehniskās specifikācijas, vai arī to var izstrādāt saskaņā ar vispārējām inženierzinātņu vai zinātnes zināšanām, kas izklāstītas tehniskajā un zinātniskajā literatūrā pēc ražotāja ieskatiem. Šāda elastība ļauj ražotājiem izvēlēties veidu, kā izpildīt prasības. Saskaņotie ES tiesību akti, kas balstās uz pamatprasībām, neprasa regulāru pielāgošanu tehniskajam progresam, jo novērtējums par to, vai prasības ir izpildītas vai nē, balstās uz tehniskā know-how stāvokli brīdī, kad produkts tiek laists tirgū.