Map WEB

Regula (ES) Nr. 765/2008 apvieno Regulas (ES) Nr. 339/93 noteikumus par trešo valstu produktu pārvaldību. Pašlaik šādas kontroles pasākumi ir neatņemama tirgus uzraudzības darbības sastāvdaļa, un Regula (ES) Nr. 765/2008 uzliek muitas iestādēm pienākumu veikt valsts tirgus uzraudzību. Šāda kontrole jāveic nediskriminējošā veidā saskaņā ar PTO noteikumiem un saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem un nosacījumiem, kas paredzēti iekšējai tirgus uzraudzības kontrolei Kopienā.

 

ES produktu noteikumu galvenais princips ir tas, ka neatkarīgi no produktu izcelsmes tiem jāatbilst spēkā esošajiem Savienības harmonizācijas tiesību aktiem, ja tie ir pieejami Savienības tirgū. ES ražotie produkti un produkti no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, tiek uzskatīti par vienādiem.

 

Pirms tie nonāk pie galapatērētājiem ES, preces, kas ievestas no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, tiek iesniegtas muitas iestādēm brīvā apgrozībā. Brīvā apgrozībā laišanas mērķis ir izpildīt visas importa formalitātes, lai preces varētu būt pieejamas ES tirgū tāpat kā jebkura ES ražota prece. Tāpēc, kad produkti tiek iesniegti muitas iestādēm brīvā apgrozībā, tiem jāatbilst spēkā esošajiem harmonizācijas tiesību aktiem. Tomēr var būt arī tā, ka brīvā apgrozībā laišana un laišana tirgū nenotiek vienlaikus. Laišana tirgū ir brīdis, kad produkts tiek piegādāts izplatīšanai, patēriņam vai lietošanai.

Muitas iestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm ir pienākums un pilnvaras, pamatojoties uz riska analīzi, pārbaudīt preces, kas ievestas no trešām valstīm, un iejaukties pirms to laišanas brīvā apgrozībā, neatkarīgi no tā, kad tās uzskata par laistām tirgū Savienībā. Tas tiek darīts, lai novērstu laišanu brīvā apgrozībā un tādējādi padarītu pieejamus ES teritorijā produktus, kas neatbilst attiecīgajiem Savienības harmonizācijas tiesību aktiem.

Tirgū pieejamo produktu uzraudzība var būt sadalīta starp vairākām iestādēm valsts līmenī, piemēram, funkcionāli vai ģeogrāfiski. Gadījumos, kad vienas un tās pašas preces ir vairāku iestāžu (piemēram, muitas iestāžu un nozares iestāžu vai vietējo iestāžu) pārraudzībā, ir nepieciešama koordinācija starp dienestiem dalībvalstī.

 

Eiropas Savienības dalībvalstis bieži vien ir izveidojušas savas sistēmas, dažas valstis plašas pārbaudes pilnvaras piešķir savai valsts muitas dienestam, bet citas var koncentrēt savus resursus vietējās inspekcijās un citās struktūrās.

Diezgan lielam produktu klāstam, kas nonāk ES tirgū, ir jābūt CE marķējumam, kas norāda uz produkta atbilstību un ir redzams zīmols, ka viss process, ieskaitot atbilstības novērtēšanu, ir pabeigts. Tas sniedz skaidras norādes muitas kontroles un tirgus uzraudzības iestādēm, ka produkts, uz kura tas ir uzlikts, atbilst visām piemērojamām prasībām un tādējādi var brīvi izplatīties visā Kopienā.

Produktiem, ko piedāvā pārdošanai tiešsaistes operatori, jāatbilst visiem piemērojamajiem ES noteikumiem, kad tie tiek laisti tirgū. Ja preces tiek pārdotas internetā, CE marķējums un visi nepieciešamie brīdinājumi, informācija un etiķetes saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem jānorāda šajā tīmekļa vietnē, un tiem jābūt skaidri redzamiem pirms patērētājs veic pirkumu. Šādu atbilstību var fiziski pārbaudīt atbildīgās iestādes, ja produkti atrodas to jurisdikcijā, tostarp muitas iestādēs.

 

1990. gadu beigās Komisija sāka analizēt jaunās pieejas efektivitāti. 2002. gadā tika uzsākts plašs apspriešanās process, un 2003. gada 7. maijā Komisija pieņēma paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam, kurā ierosināja pārskatīt dažus jaunās pieejas elementus. Tas savukārt noveda pie Padomes 2003. gada 10. novembra rezolūcijas par Eiropas Komisijas paziņojumu „Atbalsts jauno pieeju direktīvu īstenošanai”.

Konsenss par nepieciešamību veikt atjaunināšanu un pārskatīšanu bija nepārprotams un stabils. Bija skaidri arī galvenie elementi, kam jāpievērš uzmanība: vispārējā saskaņotība un konsekvence, paziņošanas process, akreditācija, atbilstības novērtēšanas procedūras (moduļi), CE marķējums un tirgus uzraudzība (ieskaitot garantiju atrunu procedūru pārskatīšanu).

2008. gada 9. jūlijā Eiropas Parlaments un Padome pieņēma lēmumu un rezolūciju par precēm.

Regula (ES) Nr. 765/2008 un Lēmums Nr. 768/2008/EK apvieno jaunā tiesiskajā bāzē visus elementus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu rūpniecisko izstrādājumu drošību un atbilstību, aizsargātu dažādas sabiedrības intereses un nodrošinātu Eiropas Savienības vienotā tirgus pareizu darbību.

Regula (ES) Nr. 765/2008 izveidoja vienotu tiesisko pamatu akreditācijai un tirgus uzraudzībai un nostiprināja CE marķējuma nozīmi, tādējādi aizpildot esošo plaisu.

Rezolūcija Nr. 768/2008/EK atjaunināja, saskaņoja un nostiprināja dažādus tehniskos instrumentus, kas jau tiek izmantoti esošajos saskaņotajos Savienības tiesību aktos (ne tikai jaunās pieejas direktīvās): definīcijas, kritēriji atbilstības novērtēšanas iestāžu pilnvaru paplašināšanai un paziņošanai, paziņošanas procedūras noteikumi, atbilstības novērtēšanas procedūras (moduļi) un to izmantošanas noteikumi, garantiju mehānismi, ekonomisko operatoru pienākumi.

Jaunās prasības ņem vērā visu ekonomikas dalībnieku klātbūtni piegādes ķēdē — ražotājus, pilnvarotos pārstāvjus, izplatītājus un importētājus — un to attiecīgās lomas saistībā ar produktu. Importētājam jau ir skaidras saistības attiecībā uz produktu atbilstību, un gadījumos, kad izplatītājs vai importētājs maina produktu vai pārdod to ar savu nosaukumu, tas tiek pielīdzināts ražotājam un ir atbildīgs par produktu.

Jaunās prasības ņem vērā dažādus nacionālo iestāžu atbildības aspektus: regulatīvās iestādes, paziņošanas iestādes, nacionālās akreditācijas uzraudzības iestādes, tirgus uzraudzības iestādes, iestādes, kas atbild par trešo valstu produktu kontroli utt., uzsverot, ka pienākumi ir atkarīgi no veiktās darbības.

Prasības ir mainījušas ES tiesību aktu par piekļuvi tirgiem prioritāti. Pirms formulējumi, kas izmantoti Savienības harmonizācijas tiesību aktos, uzsvēra ideju par „laišanu tirgū”, kas ir tradicionāls formulējums brīvas preču aprites kontekstā, tie koncentrējās uz produkta laišanu ES tirgū pirmo reizi. Atzīstot vienota iekšējā tirgus pastāvēšanu, jaunie prasības koncentrējas uz produkta laišanu tirgū, tādējādi piešķirot lielāku nozīmi tam, kas notiek pēc produkta pirmās parādīšanās tirgū. Tas atbilst arī loģikai, ar kādu ieviestas ES tirgus uzraudzības normas. Koncepcijas par laišanu tirgū ieviešana atvieglo nesaderīga produkta izsekošanu. Ir svarīgi atzīmēt, ka atbilstība tiek novērtēta attiecībā uz normatīvajām prasībām, kas ir spēkā brīdī, kad produkts pirmo reizi tiek piegādāts.

Svarīgākā izmaiņa Kopienas tiesiskajā vidē, kas izriet no jaunās tiesiskās bāzes, ir visaptverošas tirgus uzraudzības politikas ieviešana. Tas ievērojami mainīja ES tiesību aktu līdzsvaru no principa, kas orientēts uz prasību kopumu, kurām jāatbilst produktiem, kad tie tiek laisti tirgū, uz tādu pašu slogu tiesību aktu ieviešanai visā produktu dzīves ciklā.